Jā, es esmu fane kopš bērnības un degsme man ir liela - ar raudāšanu un durvju sišanu attiecīgos momentos :D
Manās acīs tā līdzi jušana ir kā neformāla latviešu kultūras sastāvdaļa, un, lai man piedod intelektuāles, bet es tajā procesā jūtu vairāk latvietības enerģijas kā Dziesmu svētkos (nezaimoju Dziesmu svētkus, tā ir unikāla vērtība - šāda masveida kopā sanākšana un kultūras mantojuma tālāknodošana). Jo tādas spēles skatās un par tām pārdzīvo tik daudzi - no puišeļiem līdz omītēm. Kā biznesmeņi, tā zemnieki. Latvieši Latvijā un tādi kā es - te ārzemēs. Tie, kas pārzin hokeju no A-Z un tie, kam tas ir "viena spēle gadā" pasākums. Bet tajās 2h kosmosā tiek aizsūtīts tāds spēks, ka nav brīnums, ka bieži vien saka, ka laukumā bijis sestais spēlētājs. :)