Maskavas forštatē? Nu, fuj, nekad neej tur dzīvot! Vienīgā Rīgas apkaime, kurā jaunkundzei nepagrimt, ir klusais centrs. To apliecinu personīgi: šeit dzīvodama kopš mazotnes, esmu saglabājusi šķīstu dvēseli un asu prātu. Šeit ir tā: izej vakarā laukā, neesi paspējusi vēl paspert pāris soļu, kad švītīgs kungs jau aizšķērsojis Tavu ceļu un no sudraba cigarešu etvijas piedāvā uzcienāties. Ja atsakies, uzliela Tevi par prātīgu dāmu, ja ne, pasniedz uguni un, kamēr Tu esi aizņemta ar darvas piegādi plaušām, izklaidē Tevi ar intelektuālu sarunu par gotisko arhitektūru vai franču valodas neregulārajiem darbības vārdiem. Pēcāk pavada Tevi līdz taksometram, kurš Tevi tiešām aizved līdz iecerētajam galamērķim, nevis ieved mežā un izklāj paladziņu.
Kaimiņi Tev būs tikai no cienījamu ļaužu kārtas, nesen ieviesa caurlaides, iebraucot te, pardon, arī ienākot, tāpēc plenčus šeit neredzēsi. Mašīnu trokšņi un purkšī Tevi netraucēs, te visi aut aprīkoti ar klusinošām ierīcēm. Pilsēta pilsētā, uhh?
Nu, a citi rajoni? Izej no rīta pieturā busu gaidīt, urļiks klāt. Daj zakuriķ un sveika, rasma. Dubļi, netīras kāpņu telpas, kaimiņš, kurš iekausta sievu, sieva, kas iekausta dēlu un citi nelabvēlīgie. Drūma aina.
Katram mikrorajonam savs zīmogs:
Mežciemā dzīvo tikai mazie meža dīvainīši;
Iļģuciemā ir cietums. Vai vēl nepieciešams ko komentēt?;
Purvciems - jau nosaukums to asociē ar dzīves purvu;
Pļavnieki - neceri, skaistulīt, nekādu pļavu šeit nebūs. Vienas betona kastes un sabiedrības hierarhija pēc strīpu skaita bikšu sānā;
Mežaparks - meža un zoodārza zvēriņi te atraduši mājas, hihi;
Vēcmīlgrāvis - mājās no klubiņa, pa taisno grāvī iekšā;
Jugla - nepatīk;
Teika - nemeklējiet šeit cēlsirdīgus mitoloģiskos tēlus, daudz koju un Alfa ar slikto slavu.
Ar cieņu, valodniece hanna.