Es pat nezinu kapēc, man to visu vajag uzrakstīt, varbūt lai tas vienkārši nekrātos manī un man vienkārši būtu spēks to visu panest.
Man ir sajūta, ka esmu sabojājusi visu savu dzīvi un iespējas!
Pirms 3 gadiem es iestājos un tikpat ātri arī istājos no augstskolas.
Pēc gada atkal iestājos pa jaunam, un nu jau nākamgad būšu pabeigusi, bet neesmu paspējusi pabaudīt pilnīgi neko, kas man varēja būt, ja es būtu vairāk pacentusies pirmo reizi.
Naudas vairs nav kā bija agrāk, kojas dārgākas + es kaut kāda stulbuma pēc biju paņēmusi ātro kredītu, kas man ir jāatdod, lai nebūtu slikta kredītvēsture, kas manā profesijā nekur neder, tas gan vēl ir palicis tikai 2 mēneši, bet es vairs nevaru izturēt...
Es gribu ieiet veikalā un vienkārši sev kko atļauties- kaut ko skaistu, gribu sevi palutināt, justies skaista..
Zinu, ka pati pie visa esmu vainīga, bet...
Kā lai sevi motivē, vēl izturēt tos 2 mēnešus, kad beidzot kko varēšu atļauties????
Tas ir raksturs , es zinu, bet es vairāk nevaru izturēt!!!