tad es laikam izvēlētos dzīvi bez draugiem un atrastu citus (vismaz līdzīgus sev), jo tie nav draugi, kas tevi apsmej.
var būt cilvēks ievainojams, bet, ja tu par kādu izteikumu uzreiz sāksi raudāt, tas arī nebūtu normāli.
manuprāt, tev ir jāaiziet pie psihologa, lai sakārtotu sevi, jātiek galā ar to jautājumu, ko pati uzdevi un jāmaina uztvere, ja neko citu tu vairāk nevari mainīt.