Sveiciens, visām foršajām!
Rakstu, lai iespējams kļūtu nedaudz skaidrāk ko darīt, un kā rīkoties.
Situācija:
nu jau 2013.gadā vasarā strādāju diezgan labā restorānā, kur iepazinos ar vīrieti. Sauksim viņu, par U. starp mani un viņu nebija nekā vairāk kā tikai viegla ķircināšanās.
Tajā pašā vasarā iepazinos ar puisi, vārdā O.
jau no pirmā brīža, ar O bija sajūta, ka pazīstu viņu visu savu mūžu. sapratāmies no pusvārda. vasaras beigās sanāca pirmo reizi satikties. bija sajūta ka esmu tikai es un viņš, un neviens cits, laigan tikāmies pārpildītā kafeinīcā.
U tai laikā bija nozudis un par sevi nedeva nekādu ziņu.
Bet ar O tikāmies vēl pāris reizes, līdz izveidojās romantiskas attiecības. viss bija brīnišķīgi: mīļas sms, jauki vārdi, bet problēma, viņš dzīvo citā pilsētā, un mācās 4tajā kursā, bet es strādāju citā pilsētā. bijām atraduši risinājumu: pāris reizes mēnesī tikāmies.
Tādu uzticību, kādu izjutu pret viņu, es nebiju jutusi ne pret vienu savu bijušo, pat nebija ienākušas prātā domas par sānsoli.
ar laiku atklājās, ka O ir ļoti emocionāls: raud par katru sīkumu.
Nesen biju aizbraukusi pie labākās draudzenes uz ballīti. otrā dienā no O es saņemu nosodījumu, ka viņš redz visu nakti nav normāli gulējis, modies no murgiem, kuros redzot ka es viņu krāpju ar kādu citu. rezultātā viņam pazudusi apetīte un viņš nejūtoties pēc sevis.
Mani viņš uztaisa par vainīgu ka radu redziet viņam tādus pārdzīvojumus, ka kungs dabūnot dzert nervus nomierinošas tabletes.
Lai gan pirms ballītes bijām izrunājuši visu... un viņš teica ka es varot neuztraukties, ar viņu būs savādāk.
Tagad pirms nedēļas ne no kurienes uzradās U. facebookā sarakstijāmies līdz vēlai naktij, viens otru ķircinot un kaitinot.
tai pat laikā O man skypa sarunā uztaisa scēnu, ka neveltot viņam pietiekami daudz uzmanības, jo redz es strādāju divos darbos. kad lai es veltu uzmanību, ja mana darba diena beidzas vienos vai divos naktī, be viņš tai laikā guļ. mani viņš pataisa par vainīgu nejau tieši pasakot visu ko domā, bet gan liekot man justies sūdīgi emocionāli. Raud, kautko ņemās, joprojā dzer tabletes. šķiet ka sajukšu prātā.
pēdējo dienu laikā ir radusies vēlme: ar O ieturēt pauzi, bet bijām vienojušies, ka šajā nedēļas nogalē tiks iepazīstināts ar maniem vecākiem.
Lai ir mani O tagad atgrūstu, tieši tik daudz mani U tagad pievelk. Viņi ir kā divi pretstati. un es viņiem pa vidu.
Meitenes, iesakiet ko darīt:
ieturēt pauzi ar O, vai tomēŗ mesties vienas nakts dēkā ar U, vai varbūt sakost zobus un dot O vēl vienu iespēju? Esmu apjukusi...
6
