Paldies, meitenes, par sveicieniem , jauki lasīt (l)
Joprojām jūtos tik laimīga, novēlu visām šo sajūtu, kas vēl nav saņēmušas bildinājumu. Tas ir kaut kas tik ļoti neaprakstāmi skaists. Nekad neesmu sapratusi, kā var negribēt precēties, kā var pietikt ar draudzenes statusu, es nekad nebūtu ar to samierinājusies. Jau tā 8 gadus gaidīju, bet nebūtu gaidījusi mūžīgi. Tomēr ļoti vēlējos, lai tas nāk no vīrieša puses, nevis, ka es par to runāju, ka uzstāju, lai precamies. Man liekas, ka tai tomēr ir jābūt vīrieša izvēlei. Un tā ir tik lieliska sajūta, ka viņš tevi mīl un to ir gatavs pierādīt, apprecoties un apgalvojot, ka jūt ar visu sirdi un dvēseli, ka esi viņa īstā un vienīgā. Vienas no lieliskākajām emocijām, ko esmu šajā dzīvē piedzīvojusi. Joprojām vēl noticēt nespēju, skatos uz gredzenu un smaidu visu laiku :)