Ai pašai bija tā ka ilgu laiku nevarēju iepazīties, tad nu skrēju uz randiņiem ar puišiem no interneta, tā jau kā cilvēki viņi bija forši, bet ai nejutu ar viņiem saikni.
Vienreiz gan uzrakstiju kārtīgu iepazīšanās tekstu, pasakot visus savus + un -, un ko es vēlos, tad jau man bija tā ka es jau sāku padoties un domāju samierināties ar to ka būšu viena, bet pēc tā iepazīšanās sludinājuma man uzrakstija viens puisis, itkā pat amizanti uzsākot sarunu "Mums jau nekas neizdosies, jo mēs atrodamies pārāk tālu viens no otra" bet lūk šāds kaut cik interesantākais teksts nekā "sveika smukulīt" vai "Čaw" mani piesaistija un tad tā ar sāku ar šo vīrieti sarakstīties, lai gan mēs tālu dzīvojām, tomēr pēc mēneša ilgas sarakstes mēs satikāmies un lūk, jau pirmajā satikšanās reizē mēs abi viens otram ļoti iepatikāmies un lasijām viens otra domas kamēr runājāmies. Tā nu mēs tiešām labi sadzīvojam līdz pat šodienai, lai gan vel kopā nedzīvojam, bet nākotnes plānos tas jau ir.
Tad nu ko es gribēju ar šo pateikt laikam ir, ka pašam ir jāieliek darbs kaut vai tai pašā sludinājumā, un arī ja izdomā ar kādu sarakstīties tad uzsāc sarunu kaut cik interesantāk nekā to darītu lielākā daļa vīriešu, un protams neskrien ar uz randiņu uzreiz pēc pirmās dienas kā sāc sarakstīties, labāk kādu mirkli meiģini iepazīt meiteni, un viņai ar būs lielāka interese par tevi pēc ilgākas sarakstes un tad kādu nepilnību ar neņems vērā tik ļoti nekā ja uzreiz kā sākat sarakstīties, tā ar satiekaties.
497
