Tagad man viss budžets ir saplānots līdz sīkumam, jo agrāk nemācēju taupīt. Tā kā man riebjas iepirkties (tieši drēbes), tad par to es neuztraucos - divreiz gadā eju uz lielajām atlaidēm un miers. Nu vienīgi interneta veikalos vēl varu iepirkties - bet tā mērīšanās, vazāšanās pa veikaliem mani tāāāā nogurdina un riebjas veee. u ja vēl rindas uz kabīnēm, tad vispār nošauties var.
Pārtikas veikalos parasti skatos cenas kilogramā - ne vienmēr pērku lētāko, bet no manām, piemēram, divām makaronu izvēlēm pirkšu lētāko. Eju uz veikalu ar sarakstu un cenšos neiet uz veikalu izsalkusi, jo tad ir skaidrs, ka pirkšu visu ko.
Es nepērku sīkumus. Visādas deko lietas, sedziņas, sūdiņus, figūriņas, smaržu kociņus, tualetes smaržojošos pūšamos nezinu kā sauc :D, jaunus traukus, ja vien man tos reāli nevajag, sveces. Neredzu tādām lietām jēgu un domāju, ka tur nauda pamatīgi ietaupās, redzot cik tādi mēsli, atvainojos, ir nenormāli dārgi priekš tā, kādi nekvalitatīvi sūdi tie mūsdienās ir.
Nepērku lieku kosmētiku - man riebjas, ja vannasistaba ir pārbāzta - man vajag vienu krēmu sejai, vienu ķermenim, vienu tušu, vienu tonālo utt. Man besī ārā ja kaut kas ir dubultā, tāpat to visu nevar paspēt iztērēt līdz derīguma termiņa beigām.
Man kaut kā nepiespiežoties sanāk ietaupīt, jo mana mamma tāda bija, un tas man ir ieaudzināts, ka nu nav jāpērk vis kaut kas, tikai tāpēc, ka "smukiņiiii". Daudziem būtu ko iemācīties no manis taupīšanas ziņā :D