Mēs pašas!

Purple - plusiņš par diskusijas izveidošanu :)
Tik smieklīgi :)

Es, kad eju pa ielu, ik pēc 5min pārbaudu vai telefons un maks ir uz vietas.

ejot pa ielu un klausoties mūziku austiņas vienmēr ir sajūta, ka mūziku dzird visi.

kad es atrodu kādu jaunu recepti un tas ēdiens man iegaršojas, es to varu gatavot dienām kaut katru dienu

man vajag lai fonā kāds runā. jebkas. ziņas. 100 un 1 reizi jau redzēta filma vai seriāla atkārtojums, kaut kam ir jārunā visu dienu un tas nav radio, tam jābūt filmai, utml.

Nekad nevaru paklausities austinjas sab.transportā, jo liekas, ka man kaut ko nozags, un es nedzirdeesu.

es nevaru aizmigt, ja man kakls nav apsegts ar segu, liekas ka (pat kauns teikt, cik stulbi) iekodīs vampīrs... :D :D :D

kas sastrīdos ar draugu, eju uz veikalu, sevi iepriecināt. un tās vienmēr ir dārgas lietas, pat ja naudas nav. varu nopirkt divas jostas katru par 35 ls

Lasu un saprotu, ka esmu ļoti nedīvaina! :D

Vienīgais, kas nāk prātā - aizmiegot vajag segas stūrīti zem auss. Tas no mammas gēnos laikam.

Manas dīvainības:
Žurnālus vienmēr sāku skatīties un lasīt ar pēdējo lpp :D
Bieži vien ,kad ēdu ,tad apēdu visu to ,kas šķiet negaršīgāks,un garšīgo vienmēr atstāju uz beigām -piemēram gaļu :D
Drauga kutināšana, kad viņš to vismazāk gaida :D
Manas sejas izteiksmes,bieži vien dažādās situācijās neapzinoties man viņas ir tādas, ka cilvēki vienkārši nesaprot, domā ,ka esmu dusmīga u.c.
Tas ir pagaidām viss ,ko varu iedomāties :)

Krabis-ooo

Man tas pats:

-man patīk visu plānot, man ir stress, ja nekas nenotiek pēc plāna, vai ja ir izmaiņas, pat, ja labas
-es pat plānoju divas nedēļas uz priekšu kā mazgāšu matus, kurās dienās likšu eļļu, kurās matu masku utt

+ vēl
- nevaru gulēt pidžammā, jābūt plikai;
- veilakā runāju pati ar sevi, dažreiz arī mājās:);

Ewa, man arī tāpat:

taču būs lietas, kurām jāstāv tieši tur, kur jāstāv. Tā, piemēram, pirms gulētiešanas obligāti telefons jānoliek konkrētā vietā un nekur citur, tējas krūze (ja tā stāv citur) jāpārliek vajadzīgajā vietā u.tml. Saprotu, cik muļķīgi tas izskatās no malas, taču neko tur nevaru padarīt, jo ja neesmu visu salikusi kā vajag, nevaru nomierināties un par to nedomāt, kamēr tas nav izdarīts

Lasu un brīnos. Man nekas tā izteikti nav - kaut kāda noteikta secība jau ir kā daru konkrēto lietu, bet nekas dīvains, manuprāt.

*veikalā pirktu biezpienu/krējumu varu ēst tikai tad, ja esmu attaisījusi to pirmā, otrajā dienā noteikti to neēdīšu
*aizmigt varu tikai ar zeķītēm kājās
*nevaru iedzert no tumšas krūzes, jo man vajag tā, lai redzu krūzes dibenu
*neciešu, ja man pieskaras ausīm, varu traka palikt
*nevaru iedzert pienu, ieēst mērces, rasolus svešu cilvēku mājās, man bail, ka kāda no sastāvdaļām nebūs svaiga
*nopērkot jaunu grāmatu vienmēr sāku ar to, ka izlasu grāmatas pēdējo teikumu (un tas bieži visu sabojā, bet es nevaru atradināties)
*man šausmīgi nepatīk nolūzuši zīmuļi, ja nebūs iespēja tos noasināt, es drīzāk visus izmetīšu, tikai lai nebūtu jāskatās
*nevaru izturēt, ja cilvēki krakšķina pirkstus un sēžot visu laiku ritmiski kustina kāju

atcerējos vēl ko dīvainu. miskasti nenesu ārā ja ir tumšs, vakarā ne. tikai pa dienu.

Tiešām forša diskusija! :)
Daudzas dīvainības ir jau nosauktas, bet nāk prātā viena, kas aktuāla bija mazākai -
Ēdot pelmeņus, sākumā apēdu visiem pelmeņiem mīklu un tad beigās gaļu. mmm :D

- nepatīk, ka guļot draugs pūš virsū savu elpu. Lieku pagriezties tā, lai man nepūš virsū. ;D
- veikalā vienmēr preces ņemu kaut kur no vidus, jo nepatīk ņemt pašu pirmo.
- pieskaroties vatei (tai pufigajai) uzreiz metas zossāda. Nevaru izturēt. Tādēļ lietoju tikai to plāno - plāksnītēs.
- nevaru piecelties ar pirmo modinātāju. Vajag 3x atlikt un tad varu celties.
- nepatīk, ja guļot draugs liek kājas virsū manām.
- nevaru izturēt, ja cilvēki krakšķina pirkstus.

kad es atrodu kādu jaunu recepti un tas ēdiens man iegaršojas, es to varu gatavot dienām kaut katru dienu

Nepatīk, ja kāds skatās, kā krāsojos

* Man besī ārā pastaigas pa dienu. Dievinu pastaigāties viena NAKTĪS, ar mūziku austiņās. Varu staigāt stundām un pārdomāt dažādas lietas staigājot. Arī ar draugiem patīk tikties tieši ap vakara pusi, jo tad man garastāvoklis ir daudz labāks nekā dienā
* Man šausmīgi nepatīk iet kādā veikalā, ja tur nav neviena cilvēka. Vienmēr nogaidu, kad tajā ieies vēl kāds, un tikai tad eju, lai es tajā neatrastos viena. Arī lielveikalos, kad ir tukšas kases, vienmēr nogaidu, kad kāds pa priekšu aizies man, un tikai tad eju.
* Pārtikas veikalos, ja neatrodu sev nepieciešamo, tāpat kaut ko nopērku, lai apsargs nedomātu, ka zogu.
* Kā jau te meitenes iepriekš rakstīja, arī es ņemu preces no tālākā stūra. Un sveramos produktus ņemu tādus, kuri ir tikko attaisīti (kastēs). Šodien vien redzēju tantuku, kurš aptaustīja ar plikām rokām bulciņas un aizgāja prom :@
* Man besī ārā, ka tad, kad sabiedriskajā transportā turos pie tā stieņa, ielien kaut kāds cirvis un aizņem "manu" stāvvietu, kā rezultātā man nav kur turēties
* Tad kad es sabiedriskajā sēžu pie loga un man ir jākāpj ārā, man ir baigais kauns celties un iet pie durvīm, jo liekas, ka es tam blakussēdošajam baigi traucēšu ;/
* Man riebjas, ja man ir jāmāca cilvēkiem pašsaprotamas lietas, piemēram, kā copy+ paste tekstu.
* Lai cik tuvu es nedzīvotu kaut kam, es vienmēr nokavēšu
* Pirms aizmigšanas vismaz kādu stundu gultā plānoju savu laiku, pārdomāju dažādas situācijas
* Man patīk tā kā urlai uzlikt tuc tuc mašīnā, atvērt logu un braukāties, un skatīties kā, pie luksofora stāvot, cilvēki blenž uz mani
* Braucot mašīnā, vienmēr palaižu tos, kuri grib kaut kur pielīst priekšā vai tpt vienmēr palaižu. Dievinu to brīdi, kad man pamirkšķina ar avareikām :D
* Man ir kauns kādam zvanīt pa telefonu :D Labāk aizsūtu sms. Ja tomēr jāzvana, 101 reizi iepriekš pārdomāju, ko un kā teikšu (tad, kad man jāzvana nepazīstamam/mazpazīstamam cilvēkam).
* Dievinu skatīties dažādus avārijas video, it sevišķi, ja tajos tiek parādīts, kad atbrauc ātrie un kā viņi ņemās ap cietušo (:

tiiru zobus dushaa, pat, ja dushaa eju dienas viduu. citreiz pat tiiru zobus dienas viduu, jo liekas, ka mutee ir pretiiga garsha.
vienmeer eju vai seezhu labajaa pusee, juutos diivaini kreisajaa.
man nepatiik sajuuta, kad eedienu ''nolaiza'' no karotes vai dakshas ar luupaam, taapeec to daru ar zobiem.
pie eedam galda vai estoraanaa man vajag seedeet taa, lai varu redzeet visu telpu, juutos neeeti, ja seezhu ar seju pret sienu.
biezhi kraasoju tikai apakshluupu un tad saberzeeju abas kopaa, lai luupuraasa buutu vienmeeriiga uz abaam. citriz pat noslauku luupukraasu uz plaukstas augshpuses un tikai tad to lietoju.
nekad , ejot pa kaapneem, neturos pie margas, un meegjinu nepieskaarties ar pirkstu galiem pie virsmaam sabiedriskaas vietaas. vnm, kad atnaakshu maajaas nomazgaashu rokas :)

- vienmēr pie visiem ēdamajiem dzeru kaut ko klāt, kaut vai, ja tā ir zupa
- arī es ņemu tālākos produktus veikalā :D
- ja lieku vakarā modinātāju, izskaitu, cik stundas sanāks gulēt :D
- nevaru ciest, ja manā klātbūtnē čāpstina, ļotiļoti kaitina
- vienmēr visu pārdomāšu, izdomāšu, apdomāšu daudz x, kas pašai citreiz kaitina
- no rīta čīkstu, ka ļoti nāk miegs, un, ka ātri iešu gulēt vakarā, bet nekad tā nenotiek
- bieži vien arī kratu kāju :D
- kad uztraucos un uzstājos kaut kādas publikas priekšā, vienmēr aizstieku matus, tas jau tā kā automātiski
- ja esmu vakarā viena mājās, saslēgšu visur gaismas, līdz tieku uz vajadzīgo vietu
- ļoti nepatīk naktī iet ar kājām mājās, vienmēr liekas, ka kāds seko

*Ļoti baidos no tumsas un gulēšanas vienatnē.

*Ļoti nepatīk, ja sabdiedriskās vietās kāds iet man tuvu aiz muguras- vienmēr palaižu garām vai pāreju ielu.

*Ļoti nepatīk, ja kāds ilgi runā pa telefonu sabiedriskajā transportā.

*Stundām ilgi varu vērot, kā sievietes krāsojās

*Kamēr neviens neredz, nočiept un ielikt mutē mazu drupaču no tortes vai citas svētku maltītes