Tagad kā dzīvoju viena, un pie vecākiem braucu brīvdienās. Pēdējā laikā mana attiksme pret abiem vecākiem ir savāda, dažāda. Tētim stāstu visu kad šis man pazvana, Mammai minimāli, bez maz vai neko. Nav itkā iemesla kāpēc tā, bet ir tā kad pazvana Tētis, stāstu ar sajūsmu kā pavadiju dienu , un tā.. Bet kad pazvana Mamma, mana attieksme ir nekāda, pēkšņi kaut kaut kādas dusmas, nu atbildu tā nikni, un saruna ir tik īsa. Kāpēc tā? Kāpēc tāda attieksme? Kādai nav līdzīgi? Dzīve satiekoties ar Mammu , runājam normāli, labi, bet tiklīz kā viņa man darbadiena pazvana, kad esmu prom no mājām, man ir tāds kā besis , nu grūti paskaidrot kā tas ir. Bet es negribu lai tas tā ir. Kad beidzu runāt, manī moka kaut kāda vainas, neapmierinātības sajūta, es jūtu ka Mammai nepatīk attieksme mana, es to saprotu, bet nevaru mainīt, kas tas ir? palīdziet? kāpēc?
258
