Ziņas no vīrieša dienas garumā

vispār mums nav pieņemts tā darīt, sazināmies tad, kad ir, ko teikt vai kaut ko vajag pateikt, varam arī nesazināties vairākas dienas. Kad esam kopā, tad arī par visu izrunājamies.

vot, es šito nesaprotu, patiešām.

Ja jau notiktu kaut kas tāds ārkārtējs, kas man būtu jāzina, tad jau piezvanīs un pateiks, citādi kāda jēga sazvanīties un vienkārši pļāpāt par ikdienu, ko katrs daram, nekas tāds dikti aizraujošs jau katru dienu nenotiek.

Mēs sazinamues daudz, bieži vien ne par ko... Gan e-pasti, gan zvani pusdienslaikā, gan whats up. Draugs pa ceļam uz majam vel zvana un stāsta, kāds korķis :D tas gan mazliet kaitina :D
Bet tas darba dienās, ja viņam nav daudz darba.

Bet citās dienas, kad neesam kopā, tad varam arī 1x sazvanīties.
Ja katram sanāk nakšņot atsevišķi, tad uz vakaru viņam uznāk lielā vientulība un var lusnaktī zvanīt un stasti ka nevar iemigt.

Es nezinu vai tas ir labi vai slikti, reizēm liekas, ka ir pa daudz, bet ja retāk sazinamies, tad jūt, ka kaut kas pietrūkst ...