Mašīnu jāmēģina pirkt sākot no 2001. gada, tā man stāstīja augsti godāts mehāniķis. Vecāku nav vērts, jo ieguldījumu būs ne mazums jau pirmajā gadā. Protams, jāskatās arī uz nobraukumu, koroziju un tādām lietām.
Pašai man tiesību nav, bet visa ģimene (tiešām visa) brauc ar Pasātiem. Vecākais pasāts laikam ir 95. gada, ja nemaldos, 2.0 benzīns, bet uzturēts un apkopts pieklājīgi, vienmēr iziet tehnisko ar 1mo reizi. Tiesa gan tagad ar katru gadu sanāk arvien vairāk ieguldīt. Jaunākais ir 2001./02. gada pasāts, 2.5 dīzelis, kuram traģiskākā vaina bija salūzis sajūgs, bet tā ir mana ex vaina, jo viņš to mašīnu nopirka, brauca un nesaprata, līdz vienā dienā gandrīz avarēja. Tomēr remonts izmaksāja 500 Ls vietā 250 Ls, vēl 300 Ls ielika principā kapirālajā remontā, kurā tika nomainītas daudzas detaļas, vienīgā, ko atceros, ir stūres pirksti. Tā esot ļoti laba mašīna ar ļoti nepareizu motoru, bet jāatīst, ka par spīti visām problēmām, tas uzrāviens atsēdina atpakaļ sēdeklī. Tēvs ar savu 98. gada pasātu 1.9 benzīnu automātu brauc vispār bez problēmām, vienīgais ir liels degvielas patēriņš. Mēs ģimenes lokā izspriedām, ka vislabākais pasāts ir 2001. gada 2.0 dīzelis ar manuālo kārbu, kāds ir citam ģim loceklim, kas patiešām man šķiet, izturēs jebko. Patēriņš minimāls un, ja neskaita auksto laiku, vispār pēdējo 5 gadu laikā adekvāti apkopjot mašīnu nav novērotas nekādas nopietnas problēmas un ieguldījums remontā nepārsniedz 100 Ls gadā. Pats labākais pasātos ir tas, ka ir salīdzinoši lētas rezerves daļas, kas pirmajai mašīnai varētu būt diezgan svarīgi.
316
