Īsti nezinu vai tā ir problēma, bet draugs nemēdz teikt tik bieži to jauko, kaut vai kādā vakarā, kad ir skumjš prāts, gribās tak kko tādu izlasīt, jo kurai sievietei nepatīk kko tādu dzirdēt :D
Nezinu vai viņam ir grūti teikt labos vārdus, bet kad prasu, kpc viņš biežāk nevar uzrakstīt kko jauku, tad viņam pat īsti nav ko atbildēt. Viņš ir cilvēks, kurš nav pieradis visu teikt, mēdz turēt daudz ko sevī un ja ir pateicis, ka, piemēram, esmu viņam vislabākā un tāpat nevienu tādu vairs neatradīs, tad vairs to man neteiks, bet es atkal esmu cilvēks, kuram patiktu to dzirdēt vēl un vēl.
Ir teicis, ka lai biežāk tas pats par sevi nāktu pār lūpām man vajag viņam prasīt un lai viņš pierastu pie tā, ka vajag vairāk to man teikt/rakstīt, bet arī tā negribās, ka es visu laiku to viņam prasu.
Vai kādai ir bijis tāpat, kad draugs nesaka tik daudz tos labos vārdus, lai gan viss attiecībās ir tiešām labi, viens otram ļoti patīkam un tā? Vai arī vnk ir jāpaiet kādam laikam, lai kkas mainītos?
294
