velns sevī

Greizsirdība, egoisms, cinisms un augstprātība reizēm. Esmu briesmīga. :D

Ātri aizsvilstos, sataisu skandālu un drāmu uz līdzenas vietas, pēc tam domāju, kāpēc man tā vajadzēja darīt, ka varēju tak uzvesties mierīgi, normāli...Nekā īpaši ar to cīnīties neizdodas, kamēr esmu mierīga, visu saprotu un domāju, ka tā vairs nedarīšu, bet, kad atkal pienāk kāds tāds moments, vienalga aizsvilstos kā sērkociņš un eju pa gaisu...

Jāā, šo te sev arī varu piedēvēt... Tik precīzi aprakstīts.

Ewa, Tu esi mana dvīne :D

+vēl nepacietība

Garastāvokļa cilvēks, bet strādāju ar sevi :D

Slinkums - drausmīga īpašība, ar kuru esmu mēģinājusi un vēl joprojām mēģinu cīnīties, bet 80% gadījumu - neveiksmīgi. Kaut gan pēc tam, kad brīnumainā kārtā neesmu noslinkojusi, pēc tam esmu laimīga par padarīto, lepojos ar sevi un domāju, ka es taču varu bez slinkošanas un tas nemaz nav tik grūti, bet diemžēl nākošajā dienā jau to foršo sajūtu esmu aizmirsusi.

Bieži nevaru citiem pateikt - Nē. :/

Esmu greizsirdīga, bet ar šo gan ir izdevies cīnīties jeb pareizāk laikam būtu - esmu sevi sākusi novērtēt, kā arī esmu pārliecinājusies, ka patiesībā nav iemesla būt slimīgi greizsirdīgai.

1. Nepacietība. Nežēlīgi riebjas gaidīt, īpaši uz cilvēkiem, notikumiem.
2. Slinkums/par maz ambicioza. Ir varbūt pēkšņi mērķīši un ambīcijas sakarā ar to, ko vēlos piedzīvot, bet karjeras ziņā - vnk ēnāj eju pa straumi savas profesiajs virzienā, kaut zinu, ka varētu jau tagad kādus paugurus gāzt.

Cenšos jau kaut kā šīs īpašības iznīdēt, bet pagaidām ne pārāk veiksmīgi.

*Pārāk analizēju pagātnes notikumus un šaustu sevi- par to, ko pateicu, ko izdarīju utt.
*Visu atlieku uz pēdējo brīdi

Netieku no šīm īpašībām vaļā :D

1) Stūrgalvība un spītība;
2) Pārāk nopietni uztveru visu dzīves sīkumus;
3) Nepacietība.

1. Neciešu cilvēkus, kuri nedomā ar galvu un ļoti bieži mēdzu uz to tieši norādīt.
Ievēroju to gan skolā, gan mūzikas skolā, gan darbā... nu bļāviens, it visur.

VISIEM vieglāk šķiet visu pārprasīt " A kā ir jādara? A kas bija uzdots? A ko skolotāja tur īsti teica? A kā tas jāsaprot?", darbā atkal "A kā tu darītu? A ko man darīt? Kā labāk? Ko viņa īsti teica?" Paši nedomā ne kripatiņas.

Sākumā biju ļoti pieklājīga un toleranta, bet tagad jau saprotu, ka nav tur ko, ir jāaizrāda "pa taisno", lai taču saprot :D

2. Esmu pārlieku nopietna un tas traucē. Nespēju pilnībā atbrīvoties, vienmēr viss 10x jāapsver un tikai tad rīkojos. Būt impulsīvai nav manā garā. Līdz ar to visas dzeršanas, ballītes, u.t.t. arī iet secen, jo esmu pārāk nosvērta un pareiza. Un tas nereāli kretinē! :D

1. Tipiskaakaa sievietes sliktaakaa iipashiiba : pati sadomaajaas nezin ko un apvainojaas :D nu riktiigi besii :D vienmeer kkaadas muljkjiibas ienaak praataa, sadomaaju nezin kaadu scenaariju UN viss :D traki vispaar :D

2. Paaraak uzticos cilveekiem.. nu it kaa nav slikti,bet reizeem taa saap...

1. Mantkārība. Ārēji cenšos to neizrādīt, jo saprotu, ka tas ir muļķīgi un citas lietas dzīvē ir svarīgākas, bet iekšēji ir tā, ka es gribu visu un to labāko, tā lai man būtu labāk kā citiem. Ļoti nepatīk tas, bet nezinu pagaidām, kā ar to tikt galā.
2. Neprotu izrādīt emocijas. Es vienmēr ļoti, ļoti ātri pieķeros cilvēkiem, ielaižu viņus savā dzīvē un sirdī, bet tā vien liekas, ka no malas izskatos pēc ledus karalienes bez emocijām. Nemāku es uz āru parādīt to, kas ir manī iekšā. Palēnām cenšos ar šo tikt galā. :D

1. Liela un izteikta vienaldzība pret visu un visiem. Kā saka - Я живу в своем мире на своей широте, на своей долготе и не нужно мне больше никого на моей широте, на моей долготе, я на своей волне! Tipisks intravertais cilvēks.

2. Slinkums, kas parādās tikai tajās lietās un darbībās, kas ir mans pienākums piespiedu kārtā, nevis brīvprātīgs žests.