Bail pastaigaaties ar suni

Par ko tev tieši bail - par to, ka citi atstāj vārtiņus vaļā? Daudzi suņi ir iedresēti nepamest sētu.

Klaiņojošie suņi reti kad ilgi uzkavējas ostot iava suņa dibenu, īpaši, ja turpiat iet uz priekšu. Ja pamani laicīgi, pamaini kursu, ja tik ļoti bail no tiem. Un kas tas par rajonu, kur daudz klaiņo suņi un apkārt visi sētas tur vaļā? :D

neesi vienīgā. :D pati gan privātmāju rajonā nedzīvoju, bet kad aizbraucu pie vecvecākiem un izeju pastaigā ar suni šķiet, ka visus ielas suņus saceļu kājās. tur tiešām bezmazvai katrā mājā ir pa sunim un ne tam mazākajam. tiešām bail ne tikai par vaļā atstātiem vārtiem, bet šķiet ka dažs labs milzenis varētu arī pārlēkt pāri žogam. :/ tieši tāpēc tur vairs ar sunīti pastaigāties neeju. bail.. labāk izdauzos ar viņu vnk pa dārzu.

Ir bijis ka varti vaļa un no privatmajs pagalam izkrien zuns nikns riedams... paveicas ka talu negala lidzi un auto brauca

no kā baidies? ja ej ar suni, tad citi suņi TEV nepievērsīs uzmanību, pat, ja tiks ārā. Un suņi cits citam nedarīs pāri. Paošņāsies un skries tālāk :D protams, ar izņēmumiem (ja suns ir traks, bet šaubos vai tādus tur mājās :D )

Jā, ir bail, tā tāda bērnības trauma.
Kad biju mazāka, gāju ar tēti un mūsu lielo suni, un kucēnu pastaigāties. No vienas mājas uzmetās mums kaukāzietis virsū. Es ar kucēnu aizskrēju prom, labi, ka mums ir stafs, kauties māk un tikām prom tikai ar pāris rētām sunim uz sejas un tētim sakostu roku.
Un vēl vairākas reizes ir uzklupuši suņi, kurus saimnieki nejēdz pie siksnas vadāt. Nu, nav tie suņi tik miermīlīgi un paklausīgi kā tie saimnieki domā.

nu jā.. pati esmu 3 reizes sakosta, es ļoti baidos no suņiem bet, kad esmu pati ar suni, tad jūtos droši...drīzāk drošāk..

Un suņi cits citam nedarīs pāri.

Tā nu gan nav. Varbūt šo var attiecināt uz kaut kādiem mazajiem suņiem vai labradoriem u.c. Bet, ja reāli satiekas sargsuņi, rotveileri, vācu aitu, kaukāzieši, tad var nebeigties labi.

bet normāliem sargsuņiem, kas tiek ārpus savas sargājamās teritorijas, nevajadzētu brukt virsū cilvēkiem vai suņiem. Tādi klaiņojošie suņi jau vienkārši paklaiņo, aposta stabus, citus suņus utt., viņiem neinteresē pārējais. Protams, kad viņi ir sētās, tie rej uz garāmgājējiem, bet tas arī viss.. nu labi, suņi tāpat ir neprognozējami, saprotu

man suņa nav, bet draudzene gan citreiz paprasa, lai atnāku līdzi, jo viņai kkādas bailes ir :D

Suņi tāpat ir neprognozējami

Šo vajadzētu iemācīties un saprast VISIEM suņu īpašniekiem,jo nekad par visiem 100% nevar būt drošs par suni un viņa reakciju. Nevar zināt kurā brīdī sunim 'kaut kas iekodīs'.
Es saprotu,ka var vest kaut kādā mežā suni bez pavadas un ir ok,ja arī mazie savā vaļa skraidelē,bet tik bieži suņu saimnieki sabiedriskos parkos ved pastaigās bez pavadas. Es parasti cenšos iet ļoti nostatus un riebjas klausīties tajos 'Viņš jau nekodīs,nevajag baidīties.'

Man ir bijis tikai viens starpgadījums,kad manam sunim uzbruka. Gājām no draudzenes mājas pa ielu,kur tikai privātmājas. Tā kā pati agrāk uz tās ielas dzīvoju,zināju,ka vienā noteiktā ir rekša tipa suns,kurš vienmēr ļoti dusmīgi uz visu rej.
Gāju tieši garām tai mājai un vārti bija vaļā,bet suns nebija pieliks pie ķēdes..izskrēja laukā no pagalma un uzreiz pie mana suņa klāt (mans izmēros 3x mazāks),man pavada kādus 3m gara,sāku ātri vilkt suni pie sevis,bet tas lielais manējam sāka kost kājā,abi sakāvās.
Man pašai bail no lielajiem suņiem,bet nu metos abiem pa vidu un ātri cēlu savējo rokās,lai netiek vairs klāt un skrēju prom.
Sunim šausmīgs izbīlis,kāja savainota. Nākamajā dienā gāju uz policiju rakstīt iesniegumu. Pēc tam ar to saimnieku vēl tikos,cilvēks jau baigi pārdzīvoja par nelaimi,atmaksāja veta izdevumus utt,bet nu trauma man aizvien.
Pēc tā ejot gar privātmājām suni vienmēr turēju sev cieši klāt..


Pilnīgi saprotu Tavas bailes..man pie mājas gan ir milzīga pļava un arī mežs,kur vest un nav jābaidās tik ļoti..pastaigu laikā gan vienmēr 'skenēju' apkārti vai nav klaiņojošo suņu.