Sofija - pirmās dienās es vnk sevi piespiedu, jo sapratu, ka, ja tā turpināsies, tad panākšu attiecību galu. Jo sapratu, ka pēc šīm spiegošanām es pati esmu uzvilkta, uzreiz liekas, ka kaut kas nav tā pat, ja uz tevi savādāk paskatās. Tad es jau izdomāju, ka viņš laikam mani nemīl un vēl sazin kādas figņas. Un, jo vairāk meklēju, jo vairāk tam it kā pierādījumus sev atradu. Tas nebija viss ilgstoši, jo ātri sapratu, ka es vnk pati sevi uzvelku. Un tagad jau ir tā, ka nav tā, ka nekad neiedomājos par ko sliktu, bet mani nemāc vairāk tādas domas.
Plus vēl ir tas, ka ir pagājis laiks un vēl esam kopā un attieksme arī nav palikusi sliktāka, bet tikai labāka. Tad kāda velna pēc man būtu jādomā, ka viņš mani krāpj, ja viņš cenšas visu darīt, lai es un mēs justos labi un laimīgi. To visu apdomājot, mani reizēm pēc tam pārmāca kauna sajūta par to, kādās es biju domās par savu mīļoto vīrieti.
Protams, šī cīņa vairāk notika iekš manis, nekā paudās uz āru. Šo cīņu es izcīnīju pati ar sevi un man prieks, ka ar to salīdzinoši ātri tiku galā, nevis sāku bendēt savas attiecības, jo vienas jau kādu laiku atpakaļ biju nobeigusi līdz tās vnk sapuva.
1069
