kādus vīriešus piesaistām?

bet kazas planojat :)

Nav starpība tam kādus vīriešus piesaista attiecīgajā dzīves momentā.
Ja Tu neesi pārliecināta, ja neesi laimīga ar viņu, tad neprecies.

Es nevarētu būt kopā ar vīrieti, kas mani emocionāli vilktu uz leju. Vienā mirklī, kad manam draugam bija tāds periods, es gandrīz jau tās attiecības pārtraucu. Par laimi tas bija tikai periods un viss ir atgriezies normālā dzīves ritmā un emocijās.

plānojam, bet ne oficiāli, 50/50 un ļoti iespējams, ka nē..
Dažreiz domāju, cik viegli kādai citai padomu dot, pati savas probl neredzu kā risināt, nomāc tas, ka manis dēļ pat cilvēks nav gatavs censties... Runājam par dzīves jēgu, bieži atbild - nekāda...:(

Tas, ka cilvēkam nav nekādi super truper grandiozie nākotnes plāni, bizness, nenozīmē, ka viņš ir slikts cilvēks. Citām sievietēm, protamas, vajag tikai tādus vīriešus, kas nepārtraukti gūst panākumus. Tas nav priekš manis. Man ir nepieciešams ģimenes cilvēks (kāds ir mans draugs). Tas nenozīmē, ka mūsu dzīve rit vienmuļi, bet es nezinu, vai tu nepārspīlē.
Bet vienu es zinu gan- es neciestu sev blakus vispār depresīvu cilvēku. Izņēmums, protams, būtu kāds melnais periods dzīvē, bet ne cilvēku kā tādu.
Ja tu ar to cilvēku nevēlies ģimeni, bērnus, kāpēc tu ar viņu gribi precēties?

Par šādām tēmām jau nevajag nemaz runāt, vajag skatīties uz darbiem.
Ja viņš Tev atbild, ka viņš nezin savu dzīves jēgu, tas uzreiz nenozīmē, ka viņš tiešām nezin, visdrīzāk viņš nevēlas par tādām tēmām runāt.
Galvenais jautājums ir tāds - Vai Tu redzi arī ikdienas darbos to, ka viņam nav mērķi, sapņi?

plānojam, bet ne oficiāli, 50/50

kas tās ir par kāzām, ja tās nav oficiālas? Tjipa, jūs varbūt sasauksiet draugus un radus un pateiksiet, ka tagad jūs būsiet vīrs un sieva, bet nekādus oficiālus dokumentus neparakstīsiet?

tu vari lūdzu izskaidrot šo savu izteikumu? :D Savādāk tas skan pārāk smieklīgi..

Nu es tagad nesaprotu - tu tagad saki, ka tevis dēļ viņš nav gatavs censties.. Ko censties darīt viņš nav gatavs? Jo tu par to neko neesi minējusi...Kas viņam būtu jādara?

Bika.
Bet protams! Attiecīgas domas, rīkošanās, un citas darbības piesaista attiecīgas iespējas, cilvēkus, situācijas...
Domas rada darbus.

Partneris ir tavs atspulgs. Mēs katra piesaistām tieši tādu un tikai tādu partneri, kāda ir mūsu pašu apziņa. Ja tev tā apziņa laika gaitā mainās, bet viņam nē un jūs vairs neatbilstat, notiks atvilkšanās spēks

50/50 domāts ir tā, ka nekas oficiāli nav nevienam vēl teikts, tikai savā starpā runāts..un nav izlemts.
Ikdienas lietās saskan labi, tik bez darba, tv un retas iziešanas no mājas, nekas cits nepastāv.
Mājas darbus 80% daru pati, kaut darba slodze, grafiks līdzīgi, tas arī piegriežas pa reizi..

Kā jau teicu, kad iepazināmies, abi bijām depresīvi. Es pa gadiem ''izārstējos'', atradu blakus darbam kursus, mācos, darbojos.
Laikam gribētos, lai cilvēks dara vairāk, nes iedvesmu, pozitīvismu, bet nu viņš laikam nebus tas.. sāpīgi to apzināties un vai kas manīsies..?

chanely, es arī tā domāju un tas biedē, žēl, ka es viņa dzīvē neienesu to cerību, ko viņš manējā.
Attiecībās daudz runājam, tādā ziņā esam tuvi, bet tas nepalīdz manīt viņa emocionālo stāvokli, nostāju.. Varbūt kāda cita liktu viņa acīm mirdzēt un gribēt dzīvē vairāk? Skumji.

Diez vai mainīsies, ja viņš tiešām ir depresīvs pats par sevi un negrib neko darīt lietas labā. Varbūt kaut kad pēc desmitiem gadu, bet, vai tu esi gatava tik ilgi gaidīt? Tu esi viņam teikusi to, ka tev ir grūti sadzīvot ar viņa depresīvo dabu un ka kaut kas ir jāmaina?
Par to dzīves jēgu, ko pati minēji... mēs ar draugu vsp par to neesam runājuši. Ja es viņam to pajautātu, viņš droši vien uz mani jocīgi paskatītos. Ne visi cilvēki grib un filozofē par tādām tēmām. Un cilvēka ikdienas darbos un vārdos jau var redzēt viņa dzīves jēgu.

es personīgi nespētu būt kopā ar cilvēku, kam nav nekādas dzīves jēgas un kura vienīgais mērķis ir mierīgi novilkt līdz kapa malai. Tāpēc es ar tādu cilvēku neprecētos - manuprāt, agri vai vēlu tāpat izšķirsies, jo sajutīsi, ka viņš ar savu nīgrumu, vienaldzību pret dzīvi gan tevi bremzē, gan arī liek justies vainīgai, ka tu gribi ko vairāk. Turklāt arī nejutīsi viņa atbalstu tev svarīgās lietās, un tas ir smagi.

Man ienāca prātā -varbūt pagriez jautājumus savādāk. Nejautā, kas ir viņa dzīves jēga, bet, kas viņam šajā dzīvē ir svarīgs? Lai gan tas jautājums pats par sevi ir kutelīgs, kas spiež uz atbildi, kas norādītu uz tevi. Tikpat labi viņš var pateikt, ka viņam dzīvē ir svarīga ģimene, bet tikpat labi tā vari nebūt tu.
Ja viņš saka, ka nekas viņa dzīvē nav svarīgs, tad pajautā - dzīvoklis tev ir svarīgs? Ja nav, tad kāpēc nedzīvo uz ielas? Attiecības ar mani tev ir svarīgas? Ja nav, kāpēc tu ar mani vispār esi kopā? Darbs tev ir svarīgs? Ja nē, tad kāpēc vnk nesēdi bezdarbniekos vai mātei pie sāniem?

Un par tām kāzām- tu teici, ka jūs esat par tām runājuši, bet kāds no jums noteikti šo sarunu uzsāka pirmais. Kurš no jums tas bija?

ai, esmu līdz ausīm mīlas ''sūdos'' :D, mīlu, attiecās labi, vēlas kopā pavadīt laiku, bet kā saprotu, trūkst garīgais stimuls un tas ir ļoti svarīgi priekš manis..

Pirms pāris mēnešiem runājām par to, teicu, lai saņem sevi rokās, bet negribās pat vairs šo jautājumu šodien pacelt, jo ikdienā skaidri redzams, ka nekas daudz nav manījies pa šo laiku.
Visu, ko darām, plānoju es, tas arī bieži nogurdina.

Vai te ir meitenes, kam bijuši depresīvi puiši, vai kāds ari no tās ''akas'' ir izlīdis dzīvs ārā, joprojām attiecībās?

Man ar nu jau bijušo puisi bija problēma nevis ar depresiju, bet gan ar ambīciju trūkumu un šauro domāšanu. Var jau teikt, ka gribās ģimenes cilvēku, bet tomēr uzskatu, ka vīrietim jāspēj parūpēties par ģimeni arī finansiāli. Un, ja šajā jomā es vīrieti vienā rāvienā pārspēju un no viņa puses neredzēju absolūti nekādu vēlmi ko mainīt, pamazām zuda cieņa un tā jau ir attiecību nāve.

Noskatījos filmu "Perks of being a wallflower" un mani aizķēra šis citāts "We accept the love we think, we deserve." Te laikam arī viss pateikts.

Luzija, jā, arī es pelnu 2x vairāk nekā viņš :(, ar naudu neskopojas, bet gan jau arī tas, ka pelnu vairāk, nomāc..
un jā, ambīciju trūkums, tieši tā.. kā cilvēkam garlaicīgi nepaliek, nesaprotu.

Samaara, ja pēc citāta vadās, attiecībās vairāki gadi ''I accept the love, I think I use to deserve..'' laikam tā sanāk ;(

bika - tu tik vispārīgi runā, ka grūti ir saprast. Reizēm šķiet, ka tavs puisis ir depresīvs, bet reizēm liekas, ka TU krietni pārspīlē. Nu mēs arī darbdienās pārsvarā mājās sēžam un tagad aukstajā ziemas periodā arī neskraidam pa pasauli. Salīdzinoši reti ziemā dodamies kkur atpūsties (klubi mums neinteresē), vairāk jau tad ir kāds tusiņš ar draugiem.
Tu tā arī neesi pateikusi, nosaukusi konkrētas lietas, ko tu gribi sagaidīt no drauga? Tu visu tā vispārini un runā par garīgo stimulu un tamlīdzīgi, neatšifrējot, ko tu ar to domā.