Sen nebija radusies iedvesma uzrakstīt ko sulīgu , bet taisnība vien ir, ka „mākslas darbi rodas mokās”.Mjaaa... un, jau atkal Cosmopolitana cienīgi varam parunāt par stulbākajām sieviešu fantāzijām.
Mīļās- neslēpiet- noteikti katra no jums pēc kādas v a i r ā k vai m a z ā k sāpīgas šķiršanās ir iztēlojusies, ka kādu dienu vēl satiks savu bijušo....... un viņš ieraudzīs- TEVI- mirdzošām acīm, zīdainiem matiem, starojošu... perfektu... vasarā brūni iesauļojušos, ar elegantu, neuzkrītošu, bet tajā pat laikā kārdinošu kleitiņu...... un Tu smaidot teiksi „Čau!” tā it kā Tev visa pasaule pie kājām gulētu.....VISS. Pietiks! Jāsaprot, ka šādu efektu, liela daļa hmmm... daiļavu??? Nevarētu panākt pat ar plastisko operāciju... te vienīgi līdzētu smadzeņu pārstādīšana, piemēram, Gvinetas Paltrovas ķermenī. Tad nu tagad nolaižamies realitātē. Viņš..... mmm, atvainojos... VIŅŠ Tevi ierauga ar tiem pašiem „sūkļa boba matiem”, tikai tagad (pastiprinātam efektam... ohoho) pārkrāsotiem brūnā tonī, iekaisušu aci, vējā sapūstu sarkanu seju, kas ietuntuļota mētelī, tā, ka labi, ja vēl dubultzods rēgojas......Uuuuunnnnn VIŅŠ(!) MAITA (!) par nožēlu- kā tāds vecs vīns- i smukāks, i bagātāks..... un tad tā truli stāvi un domā, ka vells ar arā (!) šitam tak noteikti ir gan brūte, i mož vēl mīļākā.... a man pat kaķa nav.
Bet viss kārtībā, pāris reizes noklausoties Adeles „Nevermind i’ll found someone like you” ... pariet. Nu... vismaz rodas iedvesma uzrakstīt kko, kas cerams jums liks pasmaidīt :)