Diskusija Cosmo seniorēm

cieni sevi

Morgan, liki sajusties vecai. :D

Nāks nākamie sūdi šitie aizmirsīsies.

Pasaulē, nav nekā vērtīgāka par veselību. :)

Man vēl līdz 30 ir kāds laiciņš, bet es ieteiktu:
Kausīties sevī un uzdrošināties piepildīt visas vēlmes, jo ar katru gadu, škiet, tas ir arvien grūtak. Kaut kur lasīju, ka pieaugšana ir lamatas. Lika aizdomāties.

Ja tev ir 30, tad tie tavi 3 ieteikumi manaa skatiijumaa ir 20 gadnieku liimenii.

Aija, Tu savā elementā. :D

nerauc pieri!

Nesāc pīpēt!

Es stāvu teju uz 28. sliekšņa, 18niecei Sev teiktu tā- vairāk izmanto iespējas, nenobīsties, neesi prātīga un ļaujies visam, kas notiek, ko dzīve piespēlē.

Laikam neko :)
Viss kam esmu gājusi cauri, padarījis mani par to, kas esmu!
Ā, būtu aizliegusi sev stāties ģeogrāfos :D

13gadniecei es teiktu macies,macies un velreiz macies.

Ja vien būtu iespēja sev būtu teikusi, ka karjera nav galvenais dzīvē un nekad nesākt smēķēt. Neko nenožēloju, vnk lielāks pārbaudījums veselībai ir šobrīd.

Mīļā, sāc nodarboties ar jogu jau tagad, šodien, nevis pēc 10 gadiem. Tad arī visa dzīve būtu savādāk iegorzījusies, viss būtu ātrāk sakārtojies. Nevis ar 10 gadu nobīdi, kā tas ir tagad :) Bet nu acīmredzot tā tam vajadzēja būt, vajadzēja tam visam iziet cauri.

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties (nevis studēt). Reizēm tas atmaksājas.

sev k'a 18gadniecie teiktu, lai esmu dro,saka, drosmīgāka un vairāk ielaižos avantūrās. Lai gan tas jau vairāk uz 16 attiektos. 18 gados jau viss bija ok :)

Piekrītu par to mācīšanos. Man ir vairākas augstākās izglītības un nez kādi teicamnieču diplomi. Bet kāda tam visam jēga... Ja tikai pie 30 gadiem sāku apgūt patiešām vērtīgas zināšanas par dzīvi. Diemžēl neviena skola to nemāca. Ja paveicas, kādam varbūt vecāki.. Bet labāk tā nekā vispār nekā ;)

Sev? :D

Savos trīsdesmit teiktu - pietiek domāt par darbu, laiks parūpēties par ģimeni!

Rūpīgāk izvērtēt studiju iespējas. Ātrāk atrast oficiālu darbu. Ātrāk dzemdēt bērnus. Agrāk aizbraukt no valsts.

Chanely, bet visam taču savs laiks, attiecīgie vecuma periodi ir jāizdzīvo, lai tas veidotu stabilu pamatu un nobriedušu personību :)

Sev sešpadsmitgadīgajai es teiktu "Mīli sevi, cieni mammu un esi pateicīga par to, kas tev ir". Bet vēl pēc gada es sev teiktu "Nebrauc prom, laimīgā zeme ir tepat".

Noteikti teiktu sev neprecies, ka no maniim pedagogs kaa no zilonja baleriina sanaaktu un ka sevis uzbaroshana piespiedu kaartaa noved tikai pie paaugstinaata holesteriina, nevis vairaak miesas uz kauliem.