Divreiz.
Ar pirmo puisi un tagad, ar topošo vīru.
Pirmā bija kļūda, jo dzīvot pie puiša māsas nebija forši. Ne mana māja, nekā. Visu bija jādara kā citi grib, nebija māju sajūtas. Nedaudz nožēloju, ka to pus gadu nodzīvojām kopā, bet, lai saprastu, kas viņš par putnu, tā laikam vajadzēja. Tagad vismaz zinu, kā ir, kad tev blakus ir kretīns, kurš neko negrib darīt. Protu novērtēt tagadējo vīrieti :)
Vispār kopdzīvi es uztveru nopietni, ar katru pretīmnācēju nevarētu katru nakti gulēt kopā un neuzskatu, ka to vispār vajag.