Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Nav ne jausmas, kas ar mani notiek

 
Reitings 30
Reģ: 21.12.2013
Labvakar, foruma meitenes!

Diemžēl, vēršos pie jums ar savu sāpīti.

Lieta tāda, ka nu jau aptuveni 10 mēnešus mani pārņēmis sekojošais:

1. Nejūtīgums.

Ja dzīvē notiek kas labs un pozitīvs, neizjūtu absolūti nekādas emocijas. Ja notiek kas slikts - izjūtu, taču virspusīgi.
Lielākoties pārņem sajūta, ka... nejūtu pilnīgi neko. Citi var smieties, raudāt, smaidīt - man pilnīga vienaldzība. Pirms tam allaž biju līdzjūtīgs, pozitīvi noskaņots cilvēks.

2. Grūti koncentrēties, klausīties.

Principā vienmēr ar dzirdi viss ir bijis vislabākajā kārtībā, bet tagad, klausoties citu cilvēku runātajā, ļoti grūti uztvert, ko man saka. Viss šķietami saplūst vienā "putrā", vārdi šķiet neskaidri, liekas, ka pārlieku klusi tiek runāts, u.tml.

3. Nogurdina garas sarunas, dialogi.

4. Brīžiem liekas, ka jūku prātā - sākot ar jau minētajām grūtībām klausīties cilvēku sacītajā, līdz pat tādam kā apjukumam, neziņai... Un tā 24/7. Vienmēr liekas, ka citi visu saprot, citiem ir dzīves pieredze, bet man - nulle. Tas tiešām apgrūtina.

Ziemas depresija tā nav, jo sākās jau pagājušā gada martā. Turklāt, parasti šādi notiek pie lieliem stresiem vai slodzes - manā gadījumā nekas tāds nav bijis. Pilnīgi nekas. Jā, ir slodze, taču tik pat liela, kā vairumam (darbs no 9 - 17).

Ko vēlos no jums? Padomu, uzmundrinājumu, mierinājumu... jebko, kas palīdzētu saprast, as ar mani notiek.

Saprotu, ka COSMO nav tas, kas izārstēs, bet varbūt kādai ir pieredze ar līdzīgām sajūtām un varētu būt nojausma, kā sākt to risināt. Man tā ir nopietna problēma, kas traucē dzīvot, tāpēc lūdzu iztiksim bez zobgalībām.

Godīgi sakot, esmu pat gatava dzert zāles, lai tik nebūtu jājūtas tā, kā tagad! :(
03.02.2014 20:21 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Varbūt veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija (veģetatīvā distonija).
03.02.2014 20:27 |
 
Reitings 549
Reģ: 22.12.2013
Dzives apnikums Tev ir. Iemilesanas varetu palidzet. :)
03.02.2014 20:28 |
 
Reitings 178
Reģ: 11.08.2013
...un pie ārsta tu līdz šim neesi bijusi, jo....???
03.02.2014 20:30 |
 
Reitings 30
Reģ: 21.12.2013
Esmu ar dotajām sūdzībām vērsusies pie ģimenes ārstes, kura gan ne manī klausījās, ne bija ieinteresēta palīdzēt šo situāciju risināt. Tik vien kā izrakstīja zivju eļļu un tas viss.
03.02.2014 21:09 |
 
Reitings 30
Reģ: 21.12.2013
Labprāt saprastu, pie kāda speciālista lai ar šīm sūdzībām dodos?
Kā jau minēju, ģimenes ārste nav no patīkamākajām. Bet, visticamāk, tikai ar ģ/ā apskati tā vai tā nepietiktu, tomēr nesaprotu, pie kāda lai vēršos.
03.02.2014 21:12 |
 
Reitings 3296
Reģ: 26.08.2009
Un kā tu zini, ka nav depresija? Vai Tev kāds ārsts to reāli ir pateicis?
03.02.2014 21:13 |
 
Reitings 30
Reģ: 21.12.2013
Chouette, ideāli jau būtu :)
03.02.2014 21:13 |
 
Reitings 30
Reģ: 21.12.2013
Samaara, par tradicionālo depresiju nezinu gan.

Tas,ko minēju diskusijas sākumā bija ziemas depresija (iespējams, nav pareizais termins. Ar to biju domājusi to "pelēcību'', kas pārņem cilvēkus tieši drūmajos ziemas mēnešos).
03.02.2014 21:15 |
 
Reitings 178
Reģ: 11.08.2013
Pie psihiatra. Pavisam nopietni.
03.02.2014 21:18 |
 
Reitings 3296
Reģ: 26.08.2009
Ziemas depresija tāds sūds vien ir, bet šis izklausās pēc tās īstās. it īpaši tā apātija.
aiziet pie psihoterapeita kaut vai pāris reizes un ja finanses atļauj uz pāris dienām izrauties uz siltumu, uz jūru.
03.02.2014 21:22 |
 
Reitings 30
Reģ: 21.12.2013
Samaara un Odette, opā. No šiem diviem gan visvairāk baidos. Jāsaņemās jau vien būs.
03.02.2014 21:35 |
 
Reitings 11
Reģ: 03.02.2014
Pie psihiatra. Atri. Reali, atvaino, var aizbraukt jumts. Un tas nav saistits ar to, ka esi trula ka persona. Tas ir kimiskas izmainas smadzenes, kas rada Tevis minetas sekas. Atvaino, ka tik skarbi, bet mentala veseliba ir arkaryigi aprupejama.
03.02.2014 21:39 |
 
Reitings 59
Reģ: 01.02.2014
Ja varbūt negribi uzreiz pie psihiatra, tad pie neirologa gan aizej.
03.02.2014 21:53 |
 
Reitings 134
Reģ: 10.07.2013
Man tāda pati situācija jau 2 gadus, bet neizjutu vajadzību doties pie ārsta un viss ir kārtībā. Nu jā, traucē man tas dzīvot, bet zāles ir pēdējais, ko es izvēlētos kā risinājumu. Pēc depresijas jau pavisam neizklausās, bet katram jau tas ir atšķirīgi. Es vienkārši iemācījos ar to sadzīvot, un varbūt nedaudz mainīt savu uztveri attiecībā uz visu, lai uzlabotu situāciju.
03.02.2014 22:05 |
 
Reitings 11
Reģ: 03.02.2014
Neirologs, visdrizak, izrakstis to pasu, ko psihiayrs. Tikai psihiayram ir dzilakas zinasabas. Tas nav nekas traks, ta diemzel ir musdienu slimiva, kas Tevi piemeklejusi. Palasi par depresiju. Pie psihiatra neiet tikai jau ar aizbraukusu jumtu :))))
03.02.2014 22:05 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Man ir tas pats, bet aarsteet to netaisos un uzskatu to par pilniigi normaalu. Neleekaaju sveetlaimee, ja miiljotais atnes shokolaadi, nepleeshu matus, ja notiek kaada nelaime. Mans parastais, normaalais staavoklis ir vienaldziiba. Ne pa velti flegmaatiskaa tipa personiibas deevee par divplaaksnjiem. :D Un es nekaadaa gadiijumaa neveeleetos buut juutiigaaka. Man pietiek ar to, ka svaarstiibas emocijaas speej izraisiit tikai tuvu cilveeku naaves vai tieshaam ljoti noziimiigi, lieli notikumi speej izraisiit prieku. Par monologiem runaajot - es arii biezji neklausos un nespeeju koncentreeties. Kaapeec nespeeju koncentreeties? Taapeec, ka man ir pilniigi vienalga, ko tas otrs cilveeks tur staasta. Ja mani intereseetu, tad koncentreetos. Esmu egoiste un arii ar to lepojos, jo nemeedzu piemeeslot savu galvu ar taadaam probleemaam un lietaam, par kuraam negribu zinaat.
03.02.2014 22:44 |
 
Reitings 1051
Reģ: 07.07.2009
Man arī tā ik pa laikam ir. Nez... vainoju pie tā smadzeņu satricinājums. Teicu neirologam par to, ka jūtos notrulināta.
Lielākoties pārņem sajūta, ka... nejūtu pilnīgi neko. Citi var smieties, raudāt, smaidīt - man pilnīga vienaldzība. Pirms tam allaž biju līdzjūtīgs, pozitīvi noskaņots cilvēks.
Viņa atbildēja, ka tas nav nekas īpašs un pat normāli, tā kā atliek vien pieņemt to, ka uz vecumu esmu kļuvusi, tā teikt, heitere pa dzīvi :D
03.02.2014 22:48 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Lai gan iisti ezoteerikai neticu, bet praataa naak vienas sievietes teiktais - ja cilveekam ir sena dveesele, tad arii emociju ir mazaak, jo viss ir jau ticis 100 reizes piedziivots un izjusts, taapeec arii dveeseli ir gruutaak satricinaat un noskanjojums ir visu laiku vienaads, bez iipashiem kaapumiem un kritumiem.
03.02.2014 22:51 |
 
Reitings 4481
Reģ: 03.01.2014
pārdegšanas sindroms?
03.02.2014 22:52 |
 
Reitings 122
Reģ: 07.11.2013
Man viens cilvēks, kam ir bijusi depresija visās tās izpausmēs, teica, ka viņam ir bijis tas pats. Teica, lai steidzīgi dodies pie ģimenes ārsta un lūdz nosūtījumu pie psihiatra. Ceri, ka tiksi cauri ar apmeklējumu, nevis antidepresantiem.
03.02.2014 22:54 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits