Vai Jūs mestos kārdinājumā?
Viņš aizņemts, viņa aizņemta, abiem bērni no otrām pusītēm. Bet fiziski velk vienam pie otra, kaut gan abi zina, ka attiecības nekad negribētu, jo nav piemēroti viens otram. Piesaista tikai fiziski, tik ļoti, ka dzirksteles iet pa gaisu un ļoti grūti noslēpt no apkārtējiem.
Un jā, jebkura sānslīde agrāk vai vēlāk nāks augšā. Vai tiešām vērts nodoties dzīvnieciskiem instinktiem (ja jau neko vairāk negribas), lai vēlāk sabojātu visu dzīvi sev un ģimenei.
Es to neatbalstu, tu sabojāsi gan draudzību, kuru vispār šajos apstākļos ja izjūti kārdinājumu nemaz nevajadzētu pastāvēt, tā ir tikai sevis mocīšana un kārdināšana uz aizliegto augli. Tu sabojātu attiecības ar mīļoto cilvēku unvarbūt bērnu acīs atstāsi neaizmirstamu rētu, dēļ kuras viņi var ar nekad neuzticēties otrām pusēm, jo lūk pašu māte/tēvs nebija uzticīgi.
Ieteikums : Pakāpeniski pārtrauc sazināties ar šo vīrieti un dzīvo tālāk ģimenes dzīvi, ja vien protams ģimenē ar nav problēmas, tad gan tās ir jārisina.
Es domāju, ka labāk nevajag...jo vai tad Tu pēc tam spēsi nejusties vainīga, aizmirst par to vai, nedod Dievs, vēl neiemīlēties? Vai esi droši, ka spēsi uz visiem laikiem to paturēt noslēpumā no savās otrās puses?
It īpaši, ja ir arī bērni, tad tā nav laba doma, jo tad riskē ne tikai ar savām attiecībām, bet arī ar ģimeni saviem bērniem.
Lai tas viss labāk paliek fantāzijas līmenī.
Nē.
Bērni, esošā otrā pusīte un kopīgi izveidotā ģimene man noteikti būtu svarīgāka par kkādu drāzienu un savām egoistiskajām iegribām. Un nevis tāpēc, ka es būtu pārpareiza vai vēl kāda, bet tāpēc, ka es cienītu cilvēku, ar kuru tobrīd būtu kopā un sekss nav tā vērts, lai es mēslainē iemestu visas savas vērtības un nodotu vīrieti, ar kuru esmu kopā.
Jāpiebilst arī tas ka ja tu ar viņu pārguli un apsolies ka nevienai dzīvai dvēselei to neteiksi, tu nezini vai viņš spēs darīt tā pat, un ja viņš pateiks savai draudzenei/sievai tad ir liela iespēja ka tavs vīrs/draugs ar to uzzinās. Neriskē dēļ izklaides, gribi ko jaunu, aizej uz intīmo veikalu.
Kāpēc vienmēr tiek piesaukts tas pareizīgums? Atbildi, tas ir kaut kas slikts? Vai mūsdienās jo trakāk, jo labāk, jo mazāk principu, jo foršāk, jo dzīvojam tak vienreiz?
Ok, ja te runa būtu par to, mēģināt absintu vai nē, es saprastu tā pareizīguma pieminēšanu, bet te.. pat nav jēgas diskutēt
246
