Mums diemžēl arī bija rūgta pieredze ar dzīvokļa īri. Izīrējām dzīvokli no škietami jaukas sievietes gados, izrunājām visu par dzīvniekiem un viņa piekrita,ja kaut ko izpostīs, tad paši segsim izdevumus, jo kā ne kā, iemaksājām arī drošības naudu. Nedēļu vēlāk viņa ierodas pie mums. lai nolasītu skaitītājus un ieraugot suni, teica, ka esam viņai samelojuši, ka suns būšot maziņs, bet tā vietā mums ir liels suns. Neņemot vērā to, ka suns ir knapi 20kg smags un viņa būdama vien apmēram 1.50m gara, neiedomājās, ka varbūt tādēļ viņai viņš liekas lielāks nekā patiesībā ir. Tā nu viņa paziņo, ka vai nu mēs atbrīvojamies no suņa, vai nu meklējam citu dzīvesvietu. Piekritām, sākām meklēt, un piecas dienas vēlāk bez jebkāda brīdinājuma viņa ierodas ar savu ne tā mazākā izmēra vīru un vienkārši izmet mūs uz ielas. Mums bija kādas 3h laika, lai izvāktos, kamēr viņi visu šo laiku sēdēja virtuvē. Pat nebija spēkā strīdēties ar to pazemojuma sajūtu, savācām mantas un aizgājām. Nedēļu vēlāk vēl nācās iet uz policiju, jo viņa atteicās atgriezt drošības naudu.
Kā iemeslu izmešanai viņa minēja, ka pašai kaut kad nāksies dzīvot tur, un viņa negrib, lai suņa smaka savelkas mēbelēs un sienās.
Morāle: esiet uzmanīgi ar dzīvniekiem un izīrētājiem. Visādi gadās. Vēlu veiksmi atrast normālus un saprotošus cilvēkus, paldies Dievam , mums tagad ir izdevies.