Kad?

Nevienai nav nekas sakāms? Ak, piektdienas vakars. Nekas, būšu vismaz būšu priekš sevis izteikusies. Bet labprāt palasītu arī citu skatījumu.

Kad viņš apmulst no kaut kā mīļa, ko pasaku, jo nav to gaidījis, kad es esmu tik ļoti dusmīga, gribu strīdētiies, bet viņš vienkārši nobučo manu pieri un pakutina ribas, kad naktī viņš mani pamodina, jo viņam liekas, ka man ir slikts sapnis, kad es esmu riktīga maita, bet viņš vienkārši uzvāra man tēju un liek to izdzert, kad viņš atbrauc, lai izvestu manu suni pastaigā, lai man nav jāsalst, kad viņš par paliek drūms, apvainojas uz mani, bet ļauj man viņu apskaut un runāt muļķības tik ilgi, kamēr pats sāk smieties...Tādos daudzos sīkumos es viņu novērtēju :)

Kad pamodina mani naktī, lai pateiktu, ka vēlās manu apskāvienu. Kad vēro mani smejošām acīm par maniem bērnišķīgajiem piedzīvojumiem.. kad teic, vismaigākā āda man.. kad viņam sāp, ka sāp man.
Ekkhhh,Tu izraisīji manī pārdomas.