blank, man žēl,ka Tev tā ir gadījies, ceru,ka tiksi pie mazajiem, bet tas nosodījums,ko velti mammai.. Tev ir sava dzīve, mammai, cik saprotu, pārdzīvo,kamdēļ vel Tev domās (ceru,ak ne vārdos) vel rakt to augša, kas vairs nav maināms.
Es vispār nesaprotu par,ko šajā tēmā ko cepties, diskutēt. Visas bļaušanas neko nekādā veidā nemainīs.