Gribu atpakalj savu nieri!

Mans viedoklis, ka vírietis ir cüka

Cilvēks jūtas sāpināts, pazemots un viņā aug atriebība.
Tomēr uzskatu,ka, ja ziedo, tad neprasot atpakaļ, arī šādos gadījumos.
Cilvēkiem slimības, kurās iespējamas letālas sekas, mēdz ļoti izmainīt domāšanu, iespējams tādēļ arī šī krāpšana.

Manupraat, tas ir tas pats, kas otram cilveekam noveeleet naavi. Kraapshana ir saapiiga, bet par to nevajadzeetu maksaat ar praktiski dziiviibas atnjemshanu, jo jaunu nieri viirietis var arii nesagaidiit. Viirietis, protams, meerglis.

Mja... Varu saprast to sievieti! No vienas puses - itkā jau, ja ziedoja, tad ziedoja un nav ko prasīt atpakaļ. No otras puses - viņa ir spiesta dzīvot nepilnvērtīgu dzīvi ar vienu nieri un pateicības vietā saņem nodevību...

Kur var parakstīt petīciju par nieres atgriešanu tās sākotnējai īpašniecei?

Pareizi dara, ka grib atņemt! :D

Protams, var saprast kā viņa jūtas. Bet no otras puses, nu piemēram notiek tā, laiks iet, mīlestība, kaisle, iekāre pret to cilvēku izplēn.. Pēc tik cēlas ziedošanās pateikt- šķiramies! arī tu nespēj.. Ko darīt? Tā arī visu mūžu cīnīties ar sevi, jebkurā gadījumā vai slepus krāpsi vai šķirsies, būsi nelietis. Pirmajā gadījumā paliek iespēja, ka neuzzinās. Vecis muļķis, ne tik daudz nelietis, es teiktu.
Es palieku pie tā, ka tā bija viņas brīva griba, un visādi dzīvē notiek, niere un.. dzīvība nav lieta ar ko spēlēties- vairs negribu, dod atpakaļ, kā rakstā izlasīju- labāk atdošot kādam citam..


Diezgan netradicionāls viedoklis no manas puses, pārsteidzu pati sevi, zinot, ka esmu pret krāpšanu, bet manī ierunājās filozofs.

Karinjo-pilniigi piekriitu.
Domaaju ,ka ar to,ka esam paliidzeejusi kaadam(vareetu buut arii cits radinieks)mees tomeer nevaram prasiit ,lai cilveeks muus miil.Es labaak justos,ja viirs man godiigi pateiktu,ja juutas vairs nav-loti zeel protams,bet nekas nebuutu riebiigaaks par to ,ja vins dziivotu ar mani piespiedu kaartaa-tikai taapeec,ka esmu kaadreiz paliidzeejusi.