neprotu sadraudzeeties

vai kaada arii reaali ir atradusi caur sejieni kaadu draudzeni? es esmu sarakstiijusies, bet taalaak par paariz veestulu apmainaam nekad neesmu tikusi.

Es vairaak domaaju, ka tev ne liidz galam jaunaas pazinjas patiik, taapeec arii nevelk draudzeeties. Ne visiem cilveekiem ir taa, ka var draudzeeties ar jebkuru. Taapeec daljai ir maz draugu, bet visi tuvi, bet daljai ir ljoti plash draugu loks, no kura tikai varbuut ar paaris cilveekiem buus taa iipashaa draudziibas saikne. Ja tev pievilktu dziivoklju biedrenju mentalitaate un personiiba, kaa arii buutu liidziigas intereses, tad uzreiz piekristu uzaicinaajumiem.

zemenīte Ar vienu meiteni diez gan regulāri sarakstāmies,esam arī soc. tīklos viena otrai :)

Ieraksti savus auguma parametrus, tīri ziņkārības pēc jautāju :)

Jup, man tieši tāpat. Vienmēr kaut kā, sev nemanot, vienkārši atgrūžu cilvēkus. Pēc tam mājās tikai dusmojos uz sevi, kāpēc sēdēju malā, kāpēc neteicu to un šito. Arī reizēs, kad tas kontakts ar cilvēkiem ir izveidojies, pēc laika to tāpat pazaudēju, jo vienmēr domāju - nu, neiešu jau aicināt pasēdēt kādā kafejnīcā vai pastaigāt pa veikaliem, liekas, ka tikai traucēšu, lai gan es pati par tādiem piedāvājumiem tikai priecājos. Man reāli būtu vajadzīgs kāds pat pārlieku aktīvs un draudzīgs cilvēks, kurš būtu tas, kurš visur sauks un liks man izkustēties no mājas. :D Tas varbūt arī ļautu beidzot pārkāpt sev pāri.

Girt, vai tad nelasiji? :D

kaut nezinu kaapeec, jo esmu smuka meitene un to apzinos

Tak sitaam duraam, tip smukajaam vienigaa vieta dzivee kur izversties ir cosmo.lv/forums :D skumji, bet ko padarisi.

Uzrakstīšu reālu atgadījumu, kā es iepazinos ar vienu Cosmo meiteni-

Sarunājām satikties kaut kur pie Brīvības pieminekļa, ar domu iepazīties, pastaigāties. Sazvanos, saku ka esmu kaut kur netālu, vaicāju kur viņa? Saka ka kaut kur malā, ok, es turpinu runāt un eju apmēram tajā virzienā kur saka.. Kādu laiku nevaru atrast, tad iznāk no parka :D Laikam slēpusies aiz koka :D Iepazīstamies, var redzēt ka viņa manāmi satraukusies par kaut ko. Neveikla situācija no nekā .. Saka ka pirmo reizi iet iepazīties ar svešu cilvēku :D
Kaut kā jācenšās uzlabot to pasākumu. Staigājam, es stāstu kaut kādas ikdienišķas lietas, kuras parasti ar tuviem draugiem apspriež.. Tā nu paiet kāds laiks, viņa tikai klausās.. :D Tālāk aizejam kaut kur pasēdēt, beidzot viņa sāk kaut ko runāt.. Stāsta ka visu laiku pa klubiem tusē utt, ka nevar mierīgi nosēdēt mājās. Pa naktīm neguļ, bet tusē.. Nu ok, es saku ka esam laikam pārāk atšķirīgi. Man nepatīk tusēt pa klubiem.. Es labāk eju reāli ietusēt kādā teātrī vai kino nereāli iečekot filmas :D
Kaut kā gribās to pasākumu izbeigt, saku ka mājās gribās.. Ok, atā. Karoč sarunājam kādreiz satikties vēl, viņai ritens, un tad pamīdīt kopā kādreiz.
Pēc kaut kādām pāris dienām atnāk SMS - čau, es došu Tev vēl vienu iespēju :D
Meitene jauka, bet tas saspīlējums nekam neder. Nevienas savas domas, un tēmas arī galīgi garām.
Tas ir kārtējais pierādijums tam, ka sakarīgu meiteņu trūkst. Īpaši te, Cosmo forumā :D
Laikam jāpārvācās

Un tas ka esi smuka, tas nav nekas īpašs ;) Ja pati neesi īpaša un interesanta personība.

Vo vo

Tikai tàs ípašàs personíbas, nemaz tik daudzi nevar izturét un saprast arí

Man atkal neprasās pēc sabiedrības. Mani nogurdina lieli pasākumi un tusiņi. Pietiek ar tuvakajiem cilvēkiem :)

Tā kā teici, ka esi attiecībās, tas varētu būt tas, ka atturies no vietām un situācijām, kur potenciāli varētu gadīties apdraudējums attiecībām. Tas pat nav apzināti. Ja man ir sieviete, es arī ļoti izvairos no pasākumiem, kur jāierodas bez viņas. Ir izņēmumi, bet reti.

Manuprāt, labāk uz rokas pirkstiem saskaitāmi, bet labi draugi uz kuriem var paļauties, nekā daudz, no kuriem pat viens nav tuvs.

Cik man nācies no malas skatīties uz sieviešu draudzību .. sasodīts, es priecājos, ka neesmu sieviete!

Es arī notēlošu baigo psiholoģi un "rakšu" dziļi - tā noslēgtība nevar būt radusies dēļ fakta, ka draudzenes izkaisījušās pa pasauli? Tu minēji, ka kādreiz taču gāji un ballējies, biji sociāla. Pieļauju, ka tas bija kopā ar viņām. Un tad tā aizbraukšana ir kā tāds netiešs uzmetiens. Sirsniņā.
Ok, jo vairāk rakstu, jo vairāk šķiet, ka par sevi vien jau runāju. :D Arī kādreiz gāju ballēties un tagad bieži vien izvēlos sēdēt mājās, kaut zinu, pat ja aiziešu kaut kur viena, kāds pazīstamais tur vienmēr būs. Bet nav jau vairs arī 2009. gads, kad aiziet uz klubu likās krutākā lieta, ko darīt. Ehh, ballītes nekad vairs nebūs tādas, kā jaunībā ;D
Autore, sapurinies, nākamreiz, kad Tevi sauc kur, aizej līdzi, ja nepatiks, nākošreiz neej. Un lai dzīvokļabiedrenes neņem ļaunā, savāc viņas kādreiz virtuvē ar pudeli vīna. Vīns raisa sarunas, sarunas - uzticību un draudzību :)

Varbūt pie vainas ir tavs esošais draugs. Varbūt viņš bieži pārmet, ka to un to dari nepareizi? Tādā veida iedzenot tev bailes- ka tikai kaut ko atkal neizdari nepareizi.

draugs man vispaar neko nepaarmet, pats pat kaadreiz saka ej paballeejies, izklaideejies, bet man ir kauns teikt, ka man nav ar ko iet. tagad ir taada situaacija, ka vins jau paaris meenesus atrodas aarzemees un man taa vientuliiba naak aizvien vairaak virsuu. es iet paballeet, bet nav ar ko. :( ir pat bijusas iespeejas iepaziities, bet es kkaa nosleedzos. negribu lai kaads to uzzina par mani.

kā jums, meitenes, ar humoru?
man šķiet, ka laikā pateikts joks baigi atslābina situāciju un ļauj iekļauties.

Ja cilvēks ir ar līdzīgiem uzskatiem un interesēm kā es- man patīk, esmu atvērta sarunām, esmu ļoti draudzīga utml, bet, ja cilvēks un attiecīgā kompānija man nepatīk- es arī noslēdzos sevī, nevis tādēļ , ka man ir kauns vai nepašpārliecinātība, bet gan man šie cilvēki vienkārši nepatīk un neredzu, kā ar viņiem rast kopīgu valodu!

man tā pat :D
Draudzējoties, no svara ir arī tas, kā reaģē otrs cilvēks. Man var patikt otra cilvēka sabiedrība, uzskati, bet, ja tas cilvēks klusēs, nebūs tā atgriezeniskā saikne un runāšu bez maz vai pati ar sevi, tad.. nolaižas rokas. Šobrīd diezgan līdzīgi ir ar istabas biedreni kojās. Nu neko.
Ko Tev var ieteikt? Šreka morāle - nav svarīgi, kā tu izskaties, galvenais atrast otru tādu pašu ķēmu kā Tu. Tātad, meklē sev līdzīgos. Nav vērts censties iedraudzēties ar cilvēkiem, ar kuriem Tev nesaskan ;)

Piparene, joks ir ideāls variants, ja otra puse uz to attiecīgi noreaģēs. Ja tas tā nav, tad pats jokotājs paliek muļķa lomā :D Vienmēr skatos, kāds ir otrs cilvēks - jokot atļaujos ar tiem, kas jau mazliet iepazīti un to visticamāk uztvers normāli nevis ar stīvu smaidiņu, samākslotu hehe un klusēšanu, jo vēl nejūtas pietiekami brīvi, lai paustu patiesās emocijas un atvērtos :)

Un es domāju, ka es tāda vienīgā :D

Mamma man reiz prasīja kāpēc man ir maz draugu?Un tas ir tieši tāpēc,ka es pa īstam atveros tikai tiem dažiem,kurus saucu par saviem druagiem.Man ir maz,bet tie patiesi ir draugi.
Tāpēc esmu priecīga par to,kas man ir,komunicēju ar cilvēkiem, bet tā pa īstam iekšā ielaižu tikai dažus.Un vairs nepārdzīvoju,ka nečomojos ar katru pretīmnācēju.
Ja vajag kādu padomu,droši raksti! ;)

Taa neveeleeshanaas komuniceet ar citiem parasti rodas no citu diivainaas uzvediibas. Ja meegjinaajumu uzsaakt sarunu nesaprot un atbild uz jautaajumiem ar jaa/nee un sarunu neturpina, nekaada komunikaacija nesanaak. Tad atliek uznjemties interveetaaja lomu un izprasnjaat, teelot radioaparaatu un runaat pashai ar sevi vai noveersties. Peedeejais variants ir visnormaalaakais. Ar jeedziigiem cilveekiem komunikaacija rodas briivi, pati no sevis. Diemzheel nosleegtu diivainju jaunieshu sabiedriibaa ir vairaakums- liela dalja vispaar nespeej atraties no telefona spaidiishanas.