Vīriešus aizsūtīt uz veikalu :D

Mans iet. Kādreiz palūdzu un nebija pretenziju aiziet nopirkt kādu našķīti, bet tagad ,kad iet, vienmēr saka "Aliņš par ceļu!" :D

Kad es ieminos, ka gribeetu kaut ko saldu, vinjs vienmer entuziastiski piedaavaa: "Es aizieshu!" Bet es hardly ever piekriitu, ka vinjsh aziet pakalj.

Mani vinjsh liidz shim nekad nav suutiijis vai pat luudzis.

Ārā auksts, puteņo un liels vējš.. Sieva sauc vīram: Mīļais, aizej uz veikalu! - Tagad? Šādā laikā? Tādā pat suņus ārā neviens neved!
- Ak, Dievs! Nu aizej taču bez suņa! Atbildēja sieva :D

Mājās parasti jau ir kaut kas garšīgs :) Ja nebūtu, laikam aizietu pakaļ, bet ir reizes, kad pašai gribās iziet uz tuvējo.. :)

Un neliela pastaiga vakarā - tas man patīk.

Citreiz negribēsi nekur iet a viņa ar druškām virtuvē čilo. Sāks laust- aizei aizei pakaļ, pastaigāsi pie viena(tev tač patīk), tev tāpat nav ko darīt, tev tāpat nav draugu, tāpat visu dienu pie kompa sēdi... neticu ka iesi.

Viņam parasti nav laika :D Un es arī kaut kā nelūdzos. Ja dikti vajag, tad aizeju pati.
Bet tā viņš vienmēr mani iepriecina ar pārsteiguma momentu, kad viņš ejot pakaļ uz veikalu nopērk kaut ko, kas garšo man :) tad vienmēr ir tā - awww.... (l)

Mums veikals nav pāri ielai, tāpēc neprasu, lai aši aizskrien kaut ko nopirkt. Ja ko sagribas, tad ejam kopā. Tas tā iegājies, un man būtu kauns lūgties, lai atnes našķus, bet pati pakaļu no dīvāna piecelt nevaru.

Mēs parasti abi kopā ejam :)

Lai ari veikali nav ipasi tuvu - tomer aiziet. ^^

Te daudzām tādi jaukumiņi, iet, pat tikai ieminoties par veikalu :D :) Bet es nedrīkstu sūdzēties, arī manējais ir jauks, ļoti, tikai viņš drīzāk ar attieksmīti! :D

Ejam kad viens otram paprasam citreiz atkal varam viens otram atteikt, mums veikals 6 m attāluma bet tpt slinkums citreiz iet :D

Manējais reti, kad grib iet uz veikalu, bet ne jau tāpēc, ka nelutinātu mani, bet tāpēc, ka viņam iepirkšanās pati par sevi nepatīk. Bet, ja abiem gribas, ko garšīgu, tad ejam kopā :)

Vienīgās retās reizes, kad bez ierunām iet uz veikalu iepirkt našķus un ēdienu ir ja esmu saaukstējusies vai arī tajās retajās reizēs, kad man ir pohas. :)

Ja jūs vakarā sagribat kādu našķīti, vīrieši labprāt iet uz veikalu tam pakaļ? Vai saka, ka neies un viss. Vai kā vēl viņi mēdz darīt?

Nelabprāt, bet aiziet gan.

Godiigi sakot, man peeksnji kaut ko sagribeejaas veelaa vakaraa tikai gruutnieciibas laikaa un tad arii viirs tam gaaja pakalj. Paareejaa laikaa pa dienu notiek iepirkumi. Es sastaadu sarakstu un viirs iet pakalj. Vinjam patiik "mediit" paartikas produktus.

Mans draugs uz aizies uz to veikalu, pat īpaši nav jāčīkst, vienīgais dažreiz ne visai veiksmīga tā iepirkšanās, piemēram, es saku, ka man gribas Siera bumbas, nu tos čipsus, veikalā tādi nav bijuši, viņš man atnes Vecrīgas-kūkas...Labi, es negribu izklausīties baigā preilene, kas pati uz veikalu nevar aizvilkties un tad vēl nav ar kaut ko apmierināta, bet nu c'mooon-čipsu vietā kūkas :D

viņš man atnāk ar veselu, gandrīz vai dzīvu vistu "Viņai tak stilbi ir!"

aaaa :D :D :D

par tēmu - nekad nevienu neesmu sūtījusi un pati arī nesūtos. vienmēr tiek sakombinēts tā, ka pa ceļam uz mājām vai citur, vai jau esot veikalā viss tiek sapirkts. bet vispār man ir vesels skapis ar našķiem un normālu pārtiku mājās, tā ka noteikti nebūs situācijas, kad nav nekā garšīga vai ēdama vispār mājās.

Iet iet mans vīriņš uz veikalu, ja man kko baigi vajag/sagribās! ;) Mums veikals tepat blakus un tā kā man parasti vakarā nekur negribas iet, tad sūtu viņu. Nekad nav atteicis :)

Reizēm aiziet/aizbrauc, ja nav pārāk noguris. Reizēm pati aizeju, it īpaši tagad - veikals pāri ieliņai, vienalga - pašai kaut ko sagribas vai viņam. Citreiz pastaigas pēc aizejam visi kopā, bet tā, par visām varītēm pārgurušu gan nesūtu nekur. Dažreiz arī abiem gribas kaut ko garšīgu, bet tāds slinkums, ka sēžam visu vakaru, skatāmies uz veikalu pa logu un siekalojamies, jo iet neviens negrib. :D Tāda opcija kā ''rezerves našķi'', mūsu mājās nepastāv, vismaz ne ilgtermiņā. :D Labi vēl, ka ir produkti vakariņām čp variantā. Vispār jau - ideālā variantā kāds našķis/kas graužams tiek nopirkts tad, kad kāds ir veikalā, bet ne vienmēr var paredzēt, ko un vai sakārosies vēlāk.
Abi mēdzam šad, tad pārsteigt nopērkot otram iemīļotu našķi. :)

Man nav jājautā, jo katru dienu pa vairākām reizēm uzjautās, vai man vajag kaut ko no veikala. Ja kādu reizi pie TV redzu kādu reklāmu ar kaut ko gardu, nenopietni pasaku, ka "Ai, kā man gribētos šo tagad apēst..", tad nākamajā mirklī jau redzu vīru lecam no dīvāna pēc mašīnas atslēgām, lai skrietu un meklētu man to našķi :D Nākas bieži atrunāt, ka nemaz tik ļoti nevajag un, lai ir stingrāks pret mani, neļaujot ēst tos draņķus :D

Arī, ja kaut kas trūkst, gatavošanas laikā, jau skrien uz mašīnu, pat īsti nenoskaidrojot, ka es varu iztikt bez trūkstošās sastāvdaļas :D

Esmu pārsmējusies lasot šo diskusiju :D nu forši tie vīrieši :) :)