Par to duršanu pašai, nezinu vai es tā varētu paņemt un pati sev izdurt vietā kur nav bijis izdurts. Bet kad man otrie caurumiņi bija aizauguši , reiz aiz dusmām sāku tajā izdurtajā vietā durt pa jaunu un izdūru arī, dusmu iespaidā laikam neko daudz nejutu, vismaz neatceros, ka būtu sāpējis, bet to gan spēju izdarīt tikai vienai ausij. Otru caurumu man izdūra par jaunu klases biedrene bioloģijas laikā. Es sēdēju pašā priekšā un aiz manis nākošajā solā tā, kas izdūra. Skolotājā stāvēja tieši pret solu rindu kur sēdējām mēs un stāstīja savu stāstāmo, tikmēr meitene dūra. Atceros, ka vienā brīdī skolotāja palika ar vien bālāka un bālāka, līdz beidzot apsēdās, un uz to laiku caurums jau bija izdurts.