Es arī esmu no lielo degunu klubiņa. Viņš gan man tāds taisns un smuks, bet - liels. Skatos fotogrāfijas, kur kāds mani nobildējis no sāna un redzu vectēva degunu. Neizslēdzu, ka kādreiz, ja būs lieki līdzekļi, viņu samazināšu, formu gan atstājot. Kādreiz dikti par to izmēru kompleksoju, arī jau tikusi ārā no pusaudžu gadiem, bet vēlāk sapratu, ka tās ir tikai manas pašas iedomas, jo neviens nekad man par to degunu neko nav teicis.
Aizbrauc uz Itāliju! Ideāli, ja Tev tur ir paziņas un vari padzīvoties ilgāk, pāris nedēļas vai mēnesi. Es kādu laiciņu nodzīvoju starp itālietēm un spānietēm, kurām lili deguni ir tāds... standartiņš. Un visām tas vienalga. No viņām burtiski sprēgā pašapziņa (nē, ne iedomība) un arī vīrieši līp apkārt. Tajā brīdī sapratu, ka degunam patiešām ir maz nozīmes.
Tomēr ja tas traucē tik ļoti, nu nevajag baidīties no operācijas, ja mazāks deguns Tev liktu justies labāk. Ja problēma ir tik nozīmīga, man šķiet, ka labāk ir braukt autobusā ar savu smuko degunu, nekā, kompleksaini slēpties džipā (jo maziņā audi pat deguns nelīdīs iekšā).
678
