Pusaudžu gados draudzene dzīvoja dzīvoklī, kur ir komunālā tualete, proti, ārpusē no dzīvokļa. Tā nu gāju uz tualeti, draudzene laukā gaidīja, lai taisnā ceļā varam doties ballēt. Virs tualetes otrajā stāvā atradās šūšanas darbnīca. Dzirdu ka pa augšu kāds staigā, plkst. 23:00 aptuveni. Jautāju draudzenei vai tur augšā vai tad cilvēki tik vēlu strādā? - Nē, 18.00 beidz darbu. Augšā signalizācija, neviens uziet tur nevar. Skrēju ārā, nepaspēju nemaz bikses līdz galam uzvilkt :D Tad arī pastāstīja, ka tajā mājā agrāk esot kaut kādi kara gūstekņi turēti un mocīti, kas tāds, bieži dzird pa naktīm, ka augšā kāds ņemas.. Un pie mājas atrodas tāda kā bedre asfaltā, kuru lej ciet, dara visu ko var, bet viņa tāpat uzradīsies taj pat vietā :D
Otrs gadījums - kaimiņš no blakus poģika savu māti nositis bija un apraka mana poģika pagrabā. Ilgi domājām, kas tur tā smird.., kad atrada, bija jau satrūdējusi. tante jau pensijas vecuma bija.
Pus gadu pēc notikuma no rīta, uz 10iem, gāju mājās, redzēju tanti, lakatiņā, puķainā halātā, apaļīga, viss kā nākas, un šī skatās mājas logos, nekustas, kā paralizēta. Novērsos burtiski uz sekundi un tantuks noziedējis. Ilgs laiks pagāja, kamēr sapratu, ka tā takš nomirusī kaimiņiene un skatījās tieši savos logos.
Ne gluži par spokiem, bet jancīgs gadījums škiet, kā māsa man stāstīja.. Klasesbiedram omīte nomira, pēc laika rādījusies puiša mammai sapņos, teiktdama, ka vēlas puisi ņemt sev līdzi. Atbildējusi, ka vismaz lai skolu pabeidz. Nav ne jausmas kura normāla māte tā teiktu, bet labi.
Pusis izlaiduma dienā gājis uz jūru un noslīcis.
Un no tuvu paziņu loka.. pāris gadus atpakaļ policija atrada pazīstamu puisi, jauns bija, 21 gads, noslīkušu ezerā. Vēlāk tika noskaidrots, ka puisis noslepkavots, nav bijusi pašnāvība, bet interesanti tas, ka puiša vectēvs naktī, sanāk ka laikā, kad mazdēls tika slīcināts, esot murgojis un bļāvis - novelciet no manis tās slapjās drēbes. Nākamajā dienā arī vectēvs aizgājis no dzīves, sirds neizturēja. Interesati kā tuvais tuvo jūt...
1997
