Sveikas meitenes.
Rakstu, lai lūgtu Jūsu skatu no malas (vienkārši nav kam citam pajautāt).
Man ir 29 gadi, esmu kopā ar pusi (vienaudzi) jau gadu. Attiecību sākumā viņš runāja par ģimenes veidošanu, bērniem, kurus vēlas tieši divus utt. Ik pa laikam kopdzīves laikā izteicās pozītīvi par ģimenes veidošanu, norādot, ka viņam tas ir svarīgi.
Mani, savukārt, tik straujš temps mazliet mulsināja (bet es neteicu neko, tik vien to, ka arī atbalstu ģimenes veidošanu).
Patlaban viss ir pieklusis, nu ir tā, ka man ir uznākusi lielā vēlme pēc bērniem un ģimenes, bet viņš, piemēram, ejot garām bērnu preču veikalam saka, ka viņam tas nebūs aktuāli vēl tuvākos piecus gadus. Vēl viņš atzinīgi izteicās par pāri, kuriem pirmais un vienīgais bērns piedzima pēc 35 gadu vecuma.
Es saprotu, ka es nevaru atļauties gaidīt piecus gadus, lai sāktu domāt par pirmo mazuli.
Tagad it kā secinu, ka varētu ar viņu sākt par to runāt, tomēr kaut kā raustos (negribu, pirmā prasīt ne bildinājumu, ne bērnu - laikam esmu vecmodīga).
Paldies jau iepriekš par Jūsu viedokli.