Bailes

aizej pie kāda neirologa/psihologa vai vismaz ģimenes ārsta. Domājams, ka varētu būt vai nu pēcdzemdību depresija vai arī kaut kāda veģetatīvas distonijas izpausme. Katrā ziņā kaut kas ir jādara.

Pie psihologa jāiet. Izklausas pēc distonijas. Vai pie psihiatra.

Tik traki man noteikti nav, taču reizēm arī ienāk prātā briesmīga doma, ka ar bērnu kas notiek

galva bija paradijusies bilde, ka ar bernu kas slikts notiek.

Tiklīdz tā gadās, dzenu prom šīs domas pr visām varītēm, mēģinu sev ieskaidrot, ka viss ir kārtībā un tādām bailēm nav pamata. Briesmīgi. Kāpēc tas tā ir, man nav ne jausmas.

Padomā, vai tavām bailēm ir reāls pamats? Vai jebkas no tā no kā baidies ir kādreiz ar tevi vai kādu pazīstamo noticis?

Es jau pagajusogad gaju pie psihiatra, saistiba ar to elpas trukumu un bailem, likas ka prata sajuksu - uzlika to distoniju, lika dzert zales - fluanxol,

bet nepalika labak nekas. Tgd ir visadi jauni simptomi klat - drosi vien pecdzemdibu depresijai. Taa kaa tgd jutos, agrak taa nejutos...nav tik traki...vienigi baidos, ka aizies lidz smagai depresijai. Vai reali ta var notikt?

Imeli,

Tev ari ir kada diagnoze uzlikta?

murr

Doma jadzer zales?

Pēc veģetatīvās distonijas izklausās, bet lai sevi ar to vēl vairāk neiebiedētu, labāk laicīgi aiziet pie ģ.ā pirmkārt, lai viņš iesaka ko darīt un kur iet. Labāk pazvani jau tagad un pieraksties, savādāk domāsi kas tev ir un vēl vairāk sāksi baidīties.
P.S Šajās diskusijās var arī pamatīgi iebiedēt (nekā personīga, bet var saklausīties viskautko)
Lai veicas! :)

taču ej pie ārsta, kamēr nav palicis vēl sliktāk.

Bet arsts man liks dzert zales, bet es baroju bernu un nevaru dzert zales. Kaa ari negribu uzsesties uz zalem.

Pie GA biju pagajusogad, vina tik pasmejas un teica jadzer magne b6, kurs noteikti "palidzeja".

Ar vegetativo distoniju slimo daudzi cilveki, vienkarsi domaju vai vinu var ielaist tik traki ka jadzer bus AD?

Jā viņu var ielaist līdz nopietnākām problēmām, Ja ģ.ā neko nedara, tad aizej vismaz vienu vizīti pie psihologa. Ko viņa par to domās.

http://www.vegdist.lv/lv/page/publikacijas/vegetativa-distonija

Palasi, varbūt atradīsi līdzīgus simptomus un pati izlemsi pie kā iet. :)

Sintija,
jā, var ielaist tik traki, ka jādzer AD.
VD ir nopietna slimība un nav jāizturas vieglprātīgi tikai tāpēc "ka katram otrajama ir un nekas traks".
Tam "katram otrajam" laikam nav tik slikti, ja tas liekas fufelis.

Nē, man nav nekāda diagnoze. Man ir citādāka problēma (nu jau vairs tikai sekas), apmeklēju psihologu.

Nebaidies meklēt palīdzību! :)


P.S. Ja vēlies, varam parunāt privāti ;)

Padoma nav, tikai gribēju novēlēt, lai ātrāk izdodas sevi sakārtot :)!

Varbut man apmeklet psihoterapeitu?

Pagaidam ar VD ir apritejis gads. Pa so gadu nav nekas sliktak palicis kaa pirms gada, ir nakusi klat simptomi bailes par bernu, pagaidam tas ari viss...

Pirms gada bija vistrakak likas ka prata sajuksu, bailes nosmakt bija, raudaju, vsp nebija dzives, tas bija sausmigi, izitku bez zalem iepazinu VD un tas viss mazinajas + vel grutnieciba mani izglaba.

Tgd tikai ik pa laikam uznak tas bailes un uzmacigas domas. Vrb japartrauc barosana un jasak dzert nopietnakas zales, bet cik emsu dzirdejusi zales palidz uz to laiku kad vinas lieto pec tam viss atgriezas. Jo saka ka VD nav arstejama!

Tu neesi izvērtējusi prioritātes. esi sadomājusies savā galvā to, kas iespējams nebūs. vēl neviens ārsts tev nav licis dzert zāles, aizej un parunājies, kādi risinājumi, lai atvieglotu situāciju, kādas sekas var būt, ja ārstēšanos atliek līdz vēlākam laikam, varbūt var atlikt.
pat ja vajadzēs dzert spēcīgas zāles un nevarēsi bērnu barot ar krūti, manuprāt, labāk psihiski stabila un mierīga mamma, nekā ar visādām trauksmēm sirgstoša, bet ar krūti barojoša. lai tavs bērns augtu vesels un laimīgs, tev PIRMKĀRT jādomā par savu komfortu un veselību.

Zāles dzert - nu pagaidām Tev to nevajaga. Ir jātiek galā ar sevi. Ja ir spēcīga pašiedvesma - tad tas var līdzēt. (Man sevišķi spēcīga pšiedvesma ir uz negatīvām leitām - bet ja vajag - es varu saņemties arī pozitīvajā virzienā).

Jāsaprot, kad Tev paliek slikti - kas ir tas ierosinātājs. To saprotot ir no tā jāizviarās (ja tas ir iespējams). Noteikti labi palīdzēs "galvas aizņemšana ar citām lietām" - respektīvi hobijs, draugi-draudzenes, varbūt kāda māmiņu skola + pozitīva gaisotne - vismaz uz mirkļiem, kas ļauj izrauties.

Vari mēģināt sevi palutināt ar kādu procedūru (masāžas, kosmetalogs, SPA, frizieris utt.).

No tādām "placebo" lietām varu mēģināt ieteikt uztaisīt t.s. kolāžu - ar lietām, ko Tu vēlies sasniegt savā dzīvē + pieliec klāt labās domas (pieraksti, piem. - prieks, laime, ģimene, draugi, mīlestība, sapratne, cieņa utt.) - lai tā pozitīvā enerģija iet "kosmosā".

Ja Tu nevēlies vai nevari aiziet pie ārsta - Tev ir jāstrādā pašai ar sevi - tāpat ne no kā tik viegli tas viss nepazūd. Nebūs tā, ka Tu vienā rītā pamodīsies un viss būs pazudis (ok - varbūt tā notiks). Bet vislabāk ir tad, ja Tu lēnām sāksi ar sevi strādāt (pozitīvo pašiedvesmu) un tad pamazītiņām tas viss atkāpsies.. un tad gan Tu vienā rītā varēsi saprast, ka nu viss ir lieliski.

Protams, ārsts Tev palīdzēs vislabāk. Un atceries, ka Tev aug maziņš brīnumiņš, kura dēļ ir vērts darīt visu - lai būtu labi Tev un Tavam mazulim.

Tikai un veinīgi darbs ar sevi. Dzīvoju ar VD jau gandrīz 4 gadus. Ne reizi neesmu ļāvusies pat domai dzert zāles, jo tas neatrisinās problēmu. Tās vienkārši nomāks simptomus. Gribi visu dzīvi sēdēt uz ripām?

lai tavs bērns augtu vesels un laimīgs, tev PIRMKĀRT jādomā par savu komfortu un veselību.

+++

Lai tavs bērniņš ir tev kā motivācija, tu esi viņam vajadzīga laimīga, tāpēc dari visu iespējamo savas labsajūtas labā

Varbut vajaga sameklet kadu psihoterapeitu maksas. Vrb kada kadu var ieteikt?

Ehh...es ka aizgaju pie psihiatra, vins mani uzklausija un uzreiz 2 receptes ar zalem izrakstija. Protams, tas bija valsts psihiatrs, vrb tapec tada attieksme.

murr,
Galvenais ir tas ka man nav hobiju, pati nezinu kas mani interese. Zimet nemaku, bet te vienu dienu nodomaju, vrb kko krasot un vnk aizpildit laiku, lai nedomatu pa to..?!

Un visvairak tas mani nomac, man tak aug mazins brinumins, kaa saki, tad kapec butu jajutas tik slikti? Butu jabut tiesi preteji, dzive tak notika lielas parmainas.
Majas ari mani neviens nesaprot, tik saka ka cikstu vnm ka man ir slikti, bet vini jau nezina kaa es taja bridi jutos - mani ir liels izmisums, tad iedzeru fenezapem trankvilizatoru kas man ir saglabajies arkartas gadijumos.

Man nav pieredzes ar VD, bet psihoterapeits man liekas laba doma. Galvenais, atrast tādu, kurš strādā ar VD slimniekiem.
Psihologs strādā ar veseliem cilvēkiem, bet psihiatrs tikai izraksta terapiju (zāles vai nosūtījumu pie cita speciālista, psihoterapeita), psihiatrs neveiks psihoterapijas seansus..

Sintija - nu redz... Tu jau redzi arī gaišās puses - katru reizi, kad tu iedomājies par bērnu - domā pozitīvā virzienā (apzināti domā pozitīvas domas. Ja ienāk sliktās domas galvā - pie sevis nodomē "Nē! Stop!" un pārvel tās uz ozitīvām domām) ... Vai Tev neatplaukst smaids, kat Tavs mazulis pasamida? Padomā par to, kā mazais vasarā varēs priecāties zaļajā zālītē, kā sāks skraidīt. Domā par bērnu (un, protams arī sevi) tikai pozitīvas domas.

Ja Tev nav lielu finansiālo iespēju, iesaku Tev pameklēt kur ir BEZMAKSAS māmiņu skoliņas - es nepateikšu, bet dzirdēju no dažām grūtniecēm, ka Rīgā ar tādas esot un foršas. Aizej uz tādām - Tev jau nevajaga tegad par lielu mākslinieci kļūt un sākt gleznot - varbūt māki adīt vai tamborēt - vari sataisīt nieciņus mazajam/sev/draugiem. Varbūt vari atļauties pastaigāt uz kādiem kursiem (ja mazais ir mierīgs - droši ņem līdzi). Ejat uz baseinu ar bebuci (uz speciālo bēbīšu baseinu). Ja ir naudiņa - tad hobijus nav grūti atrast - vajag tikai likt lietā izdomu.

Nav Tev kādas paziņas/radinieces/skolas biedrenes ar bebīšiem? Salasaties kopā un pavadat reizi nedeļā vai mēnesī bēbīšu dienas - dalaties pieredzē un priekos.

Un laikam atļaušos teikt, ka zāles BEZ ārsta norādījumeim leitot ir ļoti vieglprātīga rīcība...