Viena no filmām ar negaidītāko iznākumu (tiesa gan, ne no paša jaunākā kino repertuāra, filma ir teju 15 gadu veca), kas mani pārsteidza - Nolana "Memento". Filma veidota pēc tādas kā matrjoškas principa - detaļas atklājas pamazām, taču kopaina atklājas brīdī, kad visas detaļas ir apskatītas un kļūst saprotama tikai tad, kad visa filma redzēta. Ja sākotnēji šķiet, ka stāsts ir izklāstīts cēloņsakarīgi un loģiski, tad laika gaitā saproti, ka tā nebūt nav, un vienā brīdī pa gabaliņam kopā liktā pūzle nojūk un jāsāk būvēt no jauna. Jebkurā gadījumā filma ir izcils darbs:)