dzīvojam kopā ar drauga mammu, bet brālis, kad ierodas "mūsu" pilsētā darba darīšanās, tad arī paliek pie mums..
pašlaik aktuālākais viņa pazemošanas iemesls ir tas, ka esmu pārtraukusi studijas un neesmu vēl atradusi darbu, gandrīz mēnesi jau dzīvoju pa māju(toties sadaru visus mājas darbus, lai ne draugam, ne viņa mammai pēc darba nebūtu jāņemas ar mājas kārtošanu vai ēst gatavošanu., kā arī braucu uz laukiem palīdzu omei un opim), taču drauga brāļa skatījumā esmu vnk liekēde..
centos ieturēt arī vēsu attieksmi, taču tas neko nedeva, jo tad manā virzienā tika vērsts tas cik egoistiska un visādi citādi nejēdzīga esmu, jo redz necenšos līst ******viņam..
trakākais, ka tas reāli ietekmē manu pašapziņu..
brālim jau pāri 30, bet uzvedas kā bērns..
manuprāt viņš tā dara jo kopš mēs ar draugu iepazināmies, draugs vnk vairs nedara visu, kā un ko grib brālis(iepriekš lielajam brālim atlika tik pašvilpt un mazais brālis darija visu), bet tagad tā vairs nav..un tā kā drauga brālim vēljoprojam ir liela ietekme uz manu draugu, baidos, ka es varu arī neizturēt..
1. Neizlasīju visu - varbūt kāds kaut ko līdzīgu jau ir ieteicis.
Cik saprotu, galvenais pārmetums no viņa ir tas, ka nenes mājās naudu. Tavs pienesums ir mājas darbi, bet to viņš vai nu nezina vai negrib zināt.
Bez emocijām tad, kad viņš ko saka, Tu viņam atbildi aptuveni sekojoši: "Tu te vispār nedzīvo, tāpēc nevari zināt, esmu es liekēde vai nē. Tagad izvēlies vienu no diviem:
a) mēs abi kopā ejam pie tavas mātes un uzdodam viņai jautājumu, esmu es šeit liekēde vai nē
vai
b) tu esi bailīgs un melīgs intrigants, kurš ir spējīgs uz "varonību" tikai brāļa meitenes priekšā, bet pateikt taisnību brālim vai uzdot jautājumu pat savai mātei tev ir bail. Man šādi cilvēki nepatīk, tāpēc turpmāk tavas domas par mani vari paturēt pie sevis. Man tās neinteresē un es tavu viedokli uzskatu par nesvarīgu un nenozīmīgu. Tavas domas par sevi un citiem es turpmāk ignorēšu."
Katru reizi, kad viņš lien uz kašķi ar tevi, atkārto šo viņam vēl un vēl. Vēlams - bez emocijām un kā sausu fakta konstatāciju.
2. Kārtējo reizi apbrīnoju sieviešu uzskatus. ES LEPOJOS AR TO, KA MANA SIEVA IR SĒDĒJUSI MĀJĀS UN NESTRĀDĀJUSI VISMAZ 5 NO MŪSU KOPDZĪVES GADIEM. Kas tie par standartiem, ka meitenei obligāti ir jāstrādā? Nezinu autores situāciju, bet par šo derētu parunāt ar draugu. Ja viņš pelna labi un uzskata līdzīgi man, tad tas var būt vēl viens svarīgs arguments brāļa apklusināšanai - "Mans draugs pietiekoši labi nopelna (atšķirī'bā ? :-D no tevis), lai es varētu arī nestrādāt, un viņš uzskata, ka es ar darbu varu nesteigties."
Nu, bet, ja studijas esi pametusi un darba nav, pieklājības pēc vismaz stāvoklī vajadzētu palikt :-D (joks).