Man bija tieši tā, tikai ne pēc 7 mēnešu kopā būšanas, bet gan vairāk kā 3 gadu. Tiešām zinu kā ir ka nespēj ne mirkli nedomāt par to cilvēku, vienalga kurš aizgājis, pat tagad, pēc daudziem gadiem, kad esmu ļoti labās attiecībās ar citu cilvēku, es klusībā pieķeru sevi aizdomājamies par bijušo, un jā pa retai reizei draugos meklētājā uzrakstu viņa vārdu un tik paskatos uz to mazo bildīti nemaz neejot viņam profilā. Diemžēl kaut ar mēs gribējām palikt par draugiem, mēs sapratām ka mums abies tā sāpe ir par lielu un aizvainojums ar, tā kā mēs ar laiku no tādām parastām runām pārgājām uz viens otra zāģēšanu. Pēc attiecību beigām es ļoti ātri iesaistijos citās attiecībās, nezinu vai as bija dēļ tā ka gribēju atriebību vai vienkārši vairs nezināju kā dzīvot vienai, bet nu protams tās attiecības neizdevās (to jau es apzinājos pēc pirmā mēneša), bet izvēlējos to ignorēt, kas noveda līdz nepatīkamiem notikumiem, un es attapos beigās nevis raudot par to ka esmu zaudējusi velvienu vīrieti, bet gan raudāju par to pašu pirmo. Tad pēc tā otrā atšūšanas es iekritu depresijā, nespēju neko darīt, spēju tik domāt par viņu, katru vakaru raudāju un pat no rīta. Tā raudot es gandrīz gadu pavadiju ar, bet tad es sāku kārtīgi meiģināt tikt pāri viņam. Es sev piespiedu kārtā liku smaidīt kad jukos slikti, vai ar uzreiz kā ienāca domas par viņu prātā es uzreiz pārslēdzu domas uz ko citu, kaut vai uz to cik ārā skaista saule spīd, tam nebija nozīmes par ko domāju, galvenais biaj lai es nedomāju par viņu. Tad arī katru reizi mājās ka domas aiznesa pie viņa atpakaļ, es sāku sevi lutināt, smukus nadziņus uzkrāsoju, matus nokrāsoju, seju un ķermeni lutināju, tā lai es justos fiziski labi, un tad es ar sevi centos pasniegt skaisit, vienmēr kad kur gāju tad vilku skaistākās drēbes un rotas, kas ar laiku man tiešām lika justies labāk. Es dariju vel ko, par ko es biju izlasijusi iternetā, nezinu vai uz visiem tas strādā bet man palīdzēja - Tu iedomājies par to cilvēku vai ar paskaties uz viņa bildi un iemācies viņu mīlēt arī dēļ tā kas noticis, vienkārši samierinies ar to domu ka tā tas beidzās, bet cilvēks viņš tā pat ir labs, tu viņu varbūt vienmēr tā pat mīlēsi, bet ļausi viņam dzīvot savu dzīvi un sev savu.
Protams kamēr es ar šo visu darīju es ar meklēju sev puisi, tā rezultātā es satiku daudzu puišus, un tas ar man pašapziņu ļoti pacēla, jo viņi izteica komplimentus un bija jauki, pat daži jaukāki par to bijušo, lai gan tai laikā tā nelikās, un galu galā es satiku to vīrieti ar kuru esmu kopā vel šodien un ceru ka vel ilgi būšu, viņš man ar ļoti palīdzēja jo viņam bija līdzīga pieredze man un viņš pats 2 gadus bija centies nostāties atpakaļ uz kājām pēc ļoti sāpīgas šķiršanās, tā nu mēs izrādijāmies arī pēc rakstura un dzīves sapratnes ļoti līdzīgi un no pirmās dienas mums bija klikšķis. Protams es godīgi pasaku ka tas bijušais atmiņā vel ir, bet tas varbūt ar ir dēļ tā ka viņš tiešām bija mans pirmais, lai nu kā, lai jau tās domas varbūt paliek, bet neļauj viņām ietekmēt tagadni un cilvēkus kas tev varētu tagad vai nākotnē būt ļoti svarīgi. :)
238
