Ko sleepjat no saviem viirieshiem?

Iisti neko nesleepju. Manu svaru zina, cenas vinju neuztrauc. Principaa, es nedaru neko taadu,kas man butu jaslepj, vai jaanoklusee.

Dažādas paroles. Kas ir mans, tas ir mans. Ar tām es nedalos :)

Droši vien tie man būs kādi pagātnes notikumi, kas ar mani notikuši, bet nav tā, ka es tos slēpju. Vienkārši nevēlos stāstīt, lai nav jāatceras.
Manu svaru viņš zin un cenas jaunajām lietām viņu nesatrauc.

Dažus pagātnes faktus, kuriem tagad nav nekādas nozīmes, bet varētu pabojāt iespaidu par mani. Visādas paroles utt.- neuzskatām, ka normāli ir otram zināt, kaut kādai privātajai telpai arī jābūt.

Ja godīgi, tad neko. Varbūt vajadzētu gan šad tad šo to noklusēt, bet neprotu, visu pastāstu, ja ne uzreiz no rīta, tad vakarā noteikti. :D Piemēram, par savām pazaudētajām mantām, kredītkarti, teiksim, jau vairākas reizes. Labāk būtu neteikt, pašai visu nokārtot, dabūt jaunu un tā, un saglabāt savu tēlu, lai viņš turpina domāt, ka protu organizēt savas lietas. Bet nu - pasaku, jā.

Domaju te vairaak visas pieminees tiiri sadziviskas lietas, nevis nopietnas lietas. Daleeji arii es :D
Bet es ikdienaa.sadzivee neko neslepju , nav baill pateikt cik kas maksaa, ja arii pec tam dzirdu sadus tadus parmetumus, BET tie tak ir viirieshi :D

Daļu no savas pagātnes. Bieži uznāk emociju izvirdums, sēžu un raudu, jo pagātnē ir bijuši daudz sāpīgi notikumi, kas reizēm ataust atmiņā. Bet nu cenšos visu paturēt pie sevis.

UN.. bieži iepērkos interneta veikalos un mēdzu lavīties uz pastkastīti, palūrēt vai nav atnācis aicinājums ierasties pēc paciņas. Tad uz pastu braucu pa kluso :D Bet ilgi nevaru par to klusēt, jo atnāk ilgi gaidītā lieta un tad izlielos :D

To kādās summās ir mani iepirkumi , manu intīmo dzīvi pirms viņa...neteiksim , ka slēpju , bet nestāstu īpaši.

ir pāris tarakāni galvā, par ko viņš nezina. kamēr pati nedomāju, ka tas ir kas nopietns, ar sāpīgu filozofēšanu par attiecībām viņu neapgrūtinu.
slēpt neslēpju, kko varbūt noklusēju. ja vaicā tieši - atbildu godīgi :)

Slēpu visu kaut ko. Vairāk saistītu ar savām domām un izjūtām. Bet pagājušajā nedēļā dažādu apstākļu ietekmē sanāca viņam visu izstāstīt :D tagad slēpju tikai pirkumus :D

Laikam jau skaitās, ka slēpju - vnk noklusēju un nestāstu par savām problēmām(ja kkas gadās darbā, ar veselībuutt) vai sajūtām(ja jūtos nomākta, skumja utt).

Ja pajautātu, nebūtu nekā slēpjama. Ko negrib zināt, to nestāstu

Noklusēju detaļas no savas pagātnes saistītas ar citiem vīriešiem un attiecībām.
Dažreiz kaut ko pa kluso sev nopērku un neatskaitos.
Dažreiz nolieku naudu "zeķē" un nedaudz iekrāju kaut kādiem saviem tēriņiem vai dāvanai.

Daudz ko slepju no sava viriesa, bet neko tadu, kas varetu kkada veida izjaukt musu attiecibas. Tiri tadas sieviesu lietinas, no kuram daudz jau tika minets seit. :)

Nesaprotu, kāpēc slēpt to, ka otrs jūtas slikti, nomākts u.t.t. ? Reizēm tieši vīrieši spēj vislabāk mierināt un uzlabot garastāvokli. Bet cepuri nost par tādu izjūtu noslēpšanu, es to nekad neesmu mācējusi, un ja godīgi, neredzu tam jēgu. Ja es esmu bēdīga, dusmīga tad esmu un viss. Mājas ir vieta, kur man nav jāslēpjas vai jātēlo. Vīriešiem arī jāsaprot, ka sievietes ir tikai cilvēki :D

Es ar pa kluso panašķējos un varbūt nepieminu kaut kādus pagātnes notikumus. Aktīvi neko neslēpju.

Es nestastu ,ka esmu uz dietas un visu laiku sevi ierobezoju.Nestastu ,ka maz edu.Savadak izklausitos kaa anorektike.

Agrāk neafišēju savu pagātni, jo nepatīkami par to runāt, bet laika gaitā tāpat ir sanācis izpļāpāties. Tagad, pat nezinu... Kaut kādas sievišķīgās lietas. Bet ne noklusēju, vienkārši nestāstu. Ja pajautātu - pastāstītu. Emocijas gan neslēpju, jo viņš prot lieliski uzmundrināt, nomierināt un sapurināt, vai arī nepieciešamības gadījumā paklusēt, bet vienkārši būt blakus, kas man nozīmē ļoti daudz.

Neslēpju,.bet vienkārši nestāstu par pagātni, nestāstu, cik nopelnu. Vīriešiem.viss nav jāzin (omītes ieteikums)

Īsti neko neslēpju. Varbūt šo to noklusēju, bet ja paceļ tēmu izstāstu.
Protams ir tēmas kurās es uzturu intrigu :)