Atmetu. Tikai mazliet palasīju grāmatu "Kā viegli atmest smēķēšanu" (pat nevajadzēja visu izlasīt, tikai ievadu, un man jau pietika pašmotivācijai, lai gan biju samērā ilgstoša smēķētāja :D )
Teksts, kas man iedeva pa smadzenēm: ka smēķēšana ir tāda pati atkarība, kā alkoholiķiem no alkohola, narkomāniem no narkotikām. Līdz ar to Tu neesi ne par ko labāks un stiprāks par šādiem cilvēkiem, ja turpini smēķēt. Aizbildinoties, ka ir taču tik grūti atmest. To pašu saka narkomāni un alkoholiķi, bet kāpēc tad viņus nosodām, bet smēķētājus saprotam un vēl iedrošinām - jā, atmest smēķēt ir tik grūti, tāpat, ja atmetīsi - atsāksi?
Nu, protams, tas psiholoģiski veiksmīgāk un iedarbīgāk tai grāmatā bija noformulēts :D Bet nu tādu es to domu sapratu. Līdz ar to jau pusgadu esmu aizmetusi tīri aiz spīta.
Un, ja aizbildinājums par to, ka pieņemsies svarā - nu nē! Nav tā. Vienkārši nevajag rīt uzreiz bezjēgā! Turklāt regulāri sportot nu kļūst patīkamāk, jo nav jāaizelšas un jāherčojas kā 70gadīgam vecim.. :D