Sveikas meičas!
Man viss sākās tik cerīgi - augsti papēži, sarkanas lūpas, coco chanel smaržas, šiks restorāns ...
Biju uz randevu ar tiešām, tā sākumā sķita, jauku puisi. Par "jaukuma" devu viņa organismā sāku šaubīties brīdī, kad viņš uzstājīgi centās noķert savu atspulgu itvisur un paspoguļoties pat karotē. Nav jābūt zinātņu doktoram, lai sapratu, ka šim čalītim ir narcises galvā. Vienīgais, kas šo vakaru darīja brīnišķīgu, bija viņa žilbinošajā smaidā ieķērušies zaļumi, ko tā arī neuzdrīkstējos viņam teikt (ka nekrīt nabags panikā).
Jā, aizbildinājos, ka man tiešām, nu tiešām, neparedzētas darīšanas, ņēmu kājas pār pleciem un atpakaļ neskatījos. Tagad esmu atlaidusies dīvānā ar glāzi coca-cola pie vieniem sāniem un spaini ar saldējumu pie otriem, skribelēju šo stāstu iekš cosmo un domāju, kur, pie velna, ir palikuši īsti vīrieši!? Kā Jums šīs piektdienas vakars?