Mēs arī ar draugu viens otram pirkstus bāžam gan ausīs, gan degunā un mani kaitina, kad draugs uz to nereaģē un izliekas, itkā nekas nenotiktu, lai arī mans pirksts ir viņam degunā :D
Bet tas, kas mani dzen izmisumā un es vāros ik reizi ir viņa nevarēšana uzgaidīt pat 1 minūti, kamēr es gatavoju ēst. Pat tad, ja es jau lieku visu uz šķīvja, viņš atvērs ledusskapi un meklēs, ko lai pagremo.
Un mani tracina, ka viņš vienmēr grib, lai es ņemu navigāciju rokās un saku viņam, kur braukt, jo viņam nepietiek ar planšeti un navigācijas vecenes "pēc 400 metriem pagriezieties pa labi". Man slikta redze, tā navigācija jāņem rokās, es nogurstu, nespēju izsekot un mēs galu galā pabraucam garām. Un kurš vainīgs? ES :)