Attieksme dzemdībās

jā, kad izlasīju to rakstu mana pirmā doma bija - ar kādu attieksmi nāk, tādu arī saņem. Ārstiem ir tā pat kā jeb kuram citam cilvēkam katru dienu braukājot sabiedriskajā :D Tu nepārtraukti esi cilvēku plūsmā un tieši tik pat ļoti kā jeb kuram no mums var izbesīt maksimāli kaitinošs /a vecene jauniete/is, tā ārstam var izbesīt kaitinošs pacients. Un + es iedomājos kādas tās māmiņas nāk, noteikti sastresojušas, sacacojušās. Un tur diemžēl tā ir, ja nemaksā un neņem privāto palātu, tad visticamāk nesaņemsi nekādu luksus kantori. Atceros, kad mēs gājām praksē uz dzemdību namu, kas man pašai škita arī diezgan nepieklājīgi, ka pie mums atnāk ārste un saka - nu, kurš grib , ejat skatīties tur tūlīt viena dzemdēs.. mums tur puiši arī bija grupā. Un tad nu puse aizgāja un skatījās no malas kā tā nabaga sieviete spiež to bērnu ārā, izdarīt jau viņa neko nevar, jo ko tad Tu viens tur uz tā dzemdību galda, kontrakciju sāpēs panāksi. Un attieksme arī tāda bija - nav luksuss , pa valsts naudu, tad arī vot dzemdē.
Bet nu jā, kā es tur pavēro , ka daudzas ''māmiņas'' stāv kā skursteņi pīpē pie tā dzemdību nama, vēders pliks, attieksme pašām kā kaut kādiem lauku večiem. nu un ko tad gaidīt no tādām.

Es arī turos pie pārliecības , ka ar kādu attieksmi ej , tādu saņem pretī. Nav bijis tā , ka ieeju ārsta kabinetā ar labu attieksmi un smaidu un pretī saņemu sliktu attieksmi..arī ārsti tad ir smaidīgi, pretīmnākoši. Kāda vibrācija ir tevī, tāda apkārtējos.

Kas nepatika - ēdiens, dzemdību iestādē nevar dot ēdienu, kas pēc tam gāzē bērnam vēderu un no kā metas pumpas, kā arī no rīta un vakarā bija ļoti maz ko ēst un tikai pa dienu kaut kas vairāk, grūti atgūt spēkus, ja nedod normāli ēst, bet dot visu pēc kārtas un vēl mazu kūkas gabalu kā vakariņas.

Šim gan piekrītu par RDzN - principā vienīgais, ko varētu saukt pie mīnusiem.