Ir dzirdētas dažādas situācijas no dzemdībām un ārstu apmeklējumiem, man tiešām šķiet, ka atkarīgs, ar kuru kāju ārsts no gultas izkāpis un kādi pacienti pirms tam bijuši. Sanāca bērnu vest pie speciālistes, bija šis tas pa ausu galam dzirdēts, ka esot nejauka un brūkot virsū vecākiem, nu neko, nebija iespēja pie cita tāds speca tikt. Pēc vizītes biju ļoooti pārsteigta, jo tikām ap pusdienlaiku, cilvēku pirms mums bija daudz, bet no dakteres pilnīgi neviens slikts vārds, neviens aizrādījums vai kritika, tikai slavēja. Pēc laika ar citu mammu sanāca runāt, viņa gan teica, ka nekad mūžā pie tādas briesmīgas raganas vairs neies.
Par dzemdībām un pārējām dienām, ko pavadīju slimnīcā - pilnīgi neviena slikta vārda, gan dzemdību laikā gan pēc tam biju apčubināta, kā pavēru palātas durvis, tā uzreiz kāds no personāla apvaicājas, vai kas vajadzīgs, arī dzemdību laikā vecmāte sauca mīļvārdos, uzmundrināja, piedāvāja padzerties, stāstīja visu ko, pēc tam vēl parunājām un izsmējāmies.
Cits stāsts par bērnu dakteri - goda vārds - kā pavēra palātas durvis, tā uzreiz brauc man virsū, kāpēc es bērnu saldējot, a es tikko bērnu noģērbusi līdz pusītei, kakains pampers vienā, salvetīte otrā rokā, stāvu un nesaprotu, ar ko tādu attieksmi nopelnīju, kā viņasprāt man tas pampers bija jāmaina. :D Un tā tas bija katru dienu, atrada, par ko piesieties, pat par lietām, kas pilnīgi nebija manā pārziņā. :D Baroja slimnīcā arī labi, tikai nesapratu, kāpēc pilnīgi pie katra ēdiena līdzi bija maize. Daudz maizes. Ienāk daktere tieši pēc pusdienām, ierauga, ka neesmu maizes šķēli apēdusi un brauc virsū, kā manuprāt man var ražoties piens, ja es neko neēdu, sorry, es jau kukuli maizes brokastīs biju apēdusi. :D
Tā ka - nedomāju, ka tas ir kas pilnīgi neticams, ka ir arī tiešām rupji un nolaidīgi cilvēki med. personāla vidū.
Pie tam - par dzemdībām nemaksāju pilnīgi neko. Mājās vedot tieši tā bērnu daktere palīdzēja un nesa mazo līdz tētim un bija pats mīļuma iemiesojums, pirms tam atnāca aprunāties, novēlēja labu veselību un vēl nez ko, laikam negribēja, ka sūdzos par viņas attieksmi. :D Bet - es to neņēmu pie sirds, saprotu, ka cilvēki ir dažādi un visi nevar būt saulstariņi. Protams, pakaļ mums tētis nebrauca ar tukšām rokām, bija sarūpējis arī mazu paldies personālam, tiesa - ne naudā. :) Tas man tā forši likās, jo ar pliku paldies aiziet arī negribējās, tomēr bija ļoooti foršas bērnu māsas un sanitārītes. :)
4184
