Attieksme dzemdībās

Iekopēju sevis teikto no Māmiņu beztēmas:

Es katru reizi, kad šitādas lietas lasu, nodomāju: "Bet nabaga cilvēki taču tic!" Meitenes, es pati rakstu dažādos interneta portālos - 80% gadījumu tās "pieredzes" ir no pirksta izzīstas! Un jo šokējošākas šausmas sacer, jo vairāk lasītāju. Jo vairāk lasītāju, jo vairāk reklāmas skatījumu lapā. Jo vairāk reklāmas skatījumu, jo vairāk naudas!Neklausieties šitās muļķības, mīļās, un nebaidieties tāpēc vien!

Nebūs par dzemdībām
Bet par veselības sistēmu un tā personālu
Pēdejā pusgada laikā esmu bijusi vairākās slimnīcās, entie ārsti. Un secinājums, ka 80 % bez kukuļiem atstās Tevi sapūt.
Es par šo tēmu esmu tik uzvilkusies, ka vairāk neizteikšos, bet,jā, tā ir realitāte. Ja Tev paveicas ar ārstu, viss ok, ja nē - viņam tiesam būs vienalga, pat,ja Tu vari nomirt..
Un nedomāju,ka kaut kas atšķiras - dzemdīvas vai slimība.
Māsīcai sīci pat apraudzīt māsiņas nenāca, zāles nenesa līdz neiedeva piķi.

Ebe, izdomāju šo diskusiju izveidot, jo nesen viena pazīstama meitene arī stāstīja par savu briesmīgo attieksmi dzemdībās.. Un zinu vēl sievieti, kura ārstu dēļ zaudēja mazo dzemdībās..

Normālām sievietēm viņu vīrieši izmaksā uz tām dažām dienām atsevuišķu palātu un noslēdz līgumu ar vecmāti. Tad tā nav. Paziņas sieva jau vairākas reizes tieši tā dzemdējusi Bulduru slimnīcā un saka ka esot OK. Nevajag domāt ka šajā valstī var saņemt supreīgo attieksmi par pacienta iemaksu 2 euro apmērā :-D

@ valfrīds

zināmi stāsti arī par privātajām klīnikām un ne tie labākie.

II, pilnīgi tev piekrītu. Bez naudas laikam nekas nenotiek. Man omītei bija valsts apmaksātā operācija, pēc tās radās komplikācijas, viņa zvanīja uz konkrētās slimnīcas ķirurģijas nodaļu un jautāja ko darīt, bet viņiem principā bija vienalga, jo viņa nemaksāja tos simtus latus par operāciju un nekādu naudu nedeva. Vispār, ja tu neej uz privāto klīniku, tad pret tevi attiecas kā pret suni.

Kad gulēju dz nodaļā pēc dzemdībām, saskāros ar māmiņas drausmīgo attieksmi. Pēc dzemdībām viņai atnes mazuli, kurš brēc,jo grib ēst un pie vecākiem, galu galā. Bet viņa sāka pa pus nodaļu (gulēju blakus palātā un dzirdēju katru vārdu) brēkt, lai bērnu nes prom, ka viņa ir nogurusi un grib gulēt. Pasūtīja māsiņu na*uj. un ko māsiņai darīt? Aiznesa arī prom to bērnu, kurš noraudāja visu atlikušo pus nakti, kamēr mamma mierīgi pa dušu un ar draugu pa palātu ņemas.

Man dzemdībās bija ļoti foršas ārstes, nosmējāmies pa vidam un tad , kad viss jau bija galā. Dzemdībās nepiedalijās vīrietis, kas it kā varētu mīkstināt attieksmi.
Un no manas cāļa aprīlī dzimušo bērnu grupas nebija neviena negatīva atsauksme par Rīgas dzemdību namu, aptuveni 30 grūtnieces bijām. Tā kā es nesaprotu, kur tās visas negācijas, kuras var atrast internetā, radušās...

Man negribētos, lai kāda meitene, kas ir stāvoklī lasītu šo tēmu un tāpēc lieki satrauktos. Mana pieredze nav pozitīva, bet tā kā viss beidzās labi, tad teikšu tā, ka tas viss ir atkarīgs no katras pašas attieksmes un arī ar kuru kāju no gultas izkāpa ārste no rīta. Tas viss ir tik ļoti atkarīgs no dažādiem faktoriem, ka varbūt tā, ka viss ir 10 x labāk kā gaidīji, un varbūt tā, ka viss ir galīgā p**** BET zinu vienu, nevajag dzemdēt vienai, ja negrib vīrieti blakus, ņem mammu, māsu, labāko draudzeni, galu galā dūlu, bet, lai ir, kāds, kas var Tevi aizstāvēt un iestāties par Tavām un Tava mazuļa interesēm, jo ticiet man tad, Tu parakstīsi kaut vai testamentu ar visa novēlēšanu sazin kam :) :) :)

Dažādās vietās, dažāda pieredze.

Neticu nevienam vārdam "Kas jauns" mūžīgi kaut ko izgudro.

Mana pieredze ar dzemdībām ir tik tā labākā, superīgi ārsti, dievīgas vecmātes, palīdzēs ar visu ko, lai tik jaunā māmiņa justos labi. :)

Ebe

Draudzenes stāstīja par savu dzemdību pieredzi - vairāk kā pusei no viņām tā bija bēdīga, ar paviršu un rupju personālu, kuriem vispār nospļauties par jauno māmiņu, vai pat cenšas viņu pazemot. Nav pamata neticēt. Mamma ir stāstījusi savējo, tas gan no padomju laikiem, arī negatīva (iesaistītās personas strādā joprojām un turpina radoši izpausties). Kāpēc TEV šķiet, ka citu pieredze ir meli?

Aizmirsu vēl pieminēt, ka līgumi arī netika slēgti, tātad dzemdībās saņēmām foršu attieksmi par baltu velti. Bet mēs pašas arī esam foršas. :D Domāju, ka reizēm sliktāku attieksmi saņem tās, kuras pašas jau ar nelabvēlīgu attieksni ieradušās...

Amnile, mums arī sasaistās stāsts ar valsts apmaksātu, tikai tranplantāciju. Mums 2 mēnešus meloja (!!!), ka iesniegums valstij ir izsūtīts par pieteikšanos rindā, lai to apmaksātu, bet, kad es izlamājos ar personālu,ka mēs jau 2 mēn gaidam atbildi vai mums būs nauda, pēkšņi nākamajā dienā atnesās kaut kāda tur ārste un sāka kārtot tikai tad papīrus.. un man šitādu brīnumu stāstu ir pilns, par vairakām slimnīcām,ārstiem utt.

Kā tagad vecmammai?

Runājot par Kas Jauns rakstiem, es arī bieži neticu tiem, bet konkrēti šo rakstu ņēmu kā piemēru, lai aizsāktu tēmu :)
Redz kā sanāk, ka daudzām tā pieredze nemaz nav tik laba.. :(

Vispār, ja tu neej uz privāto klīniku, tad pret tevi attiecas kā pret suni.

Kāda nu kuram tā pieredze. Ja runa iet par dzemdībām, tad man, nemaksājot neko diži pa virsu,tikai par savu atsevišķo palātu(kas man izmaksāja tieši 40 ls par 4 dienām abās dzemdībās),pārējais viss-par velti,un izturējās pret mani ļoti,ļoti, atļaušos pat teikt-mīļi? :) saprotoši, profesionāli utt..
Tikmēr kamēr neesmu ne savā, ne savas ģimenes lokā piedzīvojusi gadījumu, kad ar laipnu attieksmi ejot uz slimnīcu(vienalga pie kura speciālista,vienalga kādā jautājumā, vai tā būtu operācija vai kas cits) pretī būtu bijusi attieksme kā pret suni, es turos pie pārliecības, ka ar kādu attieksmi ej, tādu arī saņem atpakaļ.
Tajā pašā laikā piekrītot,ka par sevi ir jāprot pastāvēt.
Bija man gadījums, gulēju ginekoloģijas nodaļā slimnīcā,kurā kukulis tiek uzskatīs par pilnīgu normu,visa pilsēta(tā ir liela pilsēta) to zin, bet visi tikai turpina stiept tos savus kukuļus,nemaz neiedomājoties,ka paši vien pie tā ir vainīgi,ka nekas bez kukuļiem nenotiek,tātad, man blakus-sieviete gan pirms operācijas, gan pēc ne mazo naudu deva ārstam, kad man ārsts, tā neviļus deva mājienu par kukuli pirms operācijas es viņu vispār noignorēju, operācija pagāja veiksmīgi,gan arī tāpēc, ka es tur nebiju viena, gan mana mamma, gan vīrs bija man blakus, bet arī pēc operācijas es sajutu skaidru un gaišu attieksmi par to, ka no manis kaut ko gaida. Izrakstoties no slimnīcas,personāls no manis saņēma tikai Paldies, un viss.. Par māsiņām un sanitārēm,kas ir neomā, ja naudiņu nepačabina, nu-man vienalga, es guļu savā palātā, smaidu līdz ausīm,ja kāds ienāk, parunājos laipni,nu un viss oki doki, neviens mani nav sitis, apsaukājis un vēl ko ne..

Pasas dzemdibas man dakteri bija super, loti atsaucigs personals, bet lidz ko nokluvu ar mazuli istaba, ta sakas, tik loti gribeju atrak no turienes tikt prom. Pirmkart, nebiju gulejis 24h, mocijos visu nakti, no rita dzemdeju un logiski, ka pec visa ta guleju ka beigta, mazais ari guleja. Naca dakteri un lamaja par to ka es varu dienas laika gulet, lai nemos ar mazuli un pa nakti gulu, savadak sajauksot mazajam rezimu. Ticeju uz varda, bet pec tam majas izlasiju neta un no dakteres savas dzirdeju, ka pirmo laiku mazulis var gulet loooti daudz. Pec tam bija situacija, ka man piens nenaca ara un viena liela tante mani nolamaja, kas es par mati, ka man nenak tas piens, naca ar saviem pielimetajiem nagiem, lai paraditi ka atslaukt. Kad pajautaju, vai vinai ir tiras rokas ( jutu nelagu smaku tiesi no vinas rokam), si izpleta acis un palika vel dusmigaka, izskreja aram iesledza mani. Pec tam daudziju durvis, lai izlaiz mani. Visam personalam stastija, ka es negribot bernu ar kruti barot. Nakamaja diena jau atnaca cita masina un bija daudz sakarigaka. Loti gribeju tikt prom no tas vietas. Pasas dzemdibas viss bija burvigi, tik viena daktere, kura nosver to berninus, kuri tikko piedzima, ienaca palata, kad tiesi mazais naca un skali teica man : " Ko tu blauj te?".
Neko neesmu sacerejusi vai piefantazejusi. Viss ta ari bija.

II, tagad jau viss ir kārtībā. Labi, ka mums ir ļoti labs ģimenes ārsts, kurš zina kā palīdzēt. Ja viņam attieksme būtu tāda pati kā slimnīcā, tad nu nezinu kā tas beigtos..
Tev nu gan traki! Cerams, ka viss labi.. Es atceros, kad mani ārste lamāja, kad ar kobru (arī valsts apmaksāto) skatīja punci, jo es rīstījos (kas ir normāli), jo es redz viņai salauzīšot apartu. Nu tāā nolamāja, tikai es joprojām nesaprotu kā es vinu būtu salauzusi.

Kamēr nav nosaukti vārdi,uzvārdi un slimnīca, kurā tas'' notikas ''es neticu.

ar kādu attieksmi ej, tādu arī saņem atpakaļ.

Ja vien viss būtu tik vienkārši :)

Par to nemsanu kadu lidzi dzemdibas, pilnigi piekritu. Uz savas adas izbaudiju, ka ir iet vienai uz usg un ka bija, kad mans virieties man bija blakus.