Čau dāmas!
Gribēju vnk padalīties ar savu sāpi sirdī, varbūt kādai būs kas sakāms,vai ir tādā pašā situācijā bijusi, šobrīd nespēju ne ar vienu par to parunāt, tāpēc rakstu šeit.
Jauns gads parasti sākas ar sāvādākām sajūtām, jauniem pavērsieniem dzīvē, būtībā sakot- citu enerģētiku. Man šobrīd nāk apskaidrība, ka tieši šajā gadu mijas laikā dzīve pavērsusies par 180 grādiem. Šķiršanās ar draugu, pēc vairāku gadu kopā būšanas. Draugu nodevība, galarezultātā , tuvākie cilvēki, kurus uzskatīju par draugiem, šobrīd vairs nekad neatgūs uzticību manā sirdī. Neskaitāmi meli un apmelnošana. Pārvākšanās uz citu dzīvesvietu, un pilnīgākais haoss, ko darīt ar savu dzīvi. Un tas viss tikai 1 mēneša laikā... tādu triecienu vēl nebiju jutusi nekad, dzīvē viss gāja vnk sakot brīnišķīgi. Uzticējos cilvēkiem, smaidīju visiem un domāju labas domas, cerēju , ka visu labo, ko došu, saņemšu atpakaļ, bet šobrīd liekas, ka sliktāk nevar būt, un taisnība kaut kur kavējas.
Kādai varbūt ir bijuši dzīvē brīži, kad viss nogāžas uz galvas vienā rāvienā? Padalieties, kā sapurinājāt sevi? Kā sākt uzticēties cilvēkiem atkal? ļoti nepieciešams uzmundrinājums, zinu, ka šeit ir foršas meitenes, kas var padalīties pieredzē!
Sēžu. iekšā pilnīgs tukšums, asaras nenāk, jo tās jau līdz nelabumam izlietas un izsāpētas.
43
