Kad Jūs pēdējo reizi...

Vēl pirms mēneša būtu atbildējusi, ka pēdējā pusgada laikā tā no sirds esmu raudājusi ļoti daudz - vairākas reizes nedēļā. Biju ļoti nelaimīga, pārmocījusies un izdegusi, saasinājās arī veselības problēmas. Nomainīju darbu, pārtraucu attiecības un tā rezultātā pēdējā laikā nav bijusi vēlme raudāt (kaut man vispār acis "slapjā vietā"), arī veselība ir sakārtojusies.

izdegusi no rutīnas, un tad iedomājos kko pavisam sliktu, ka tāar mani arī varētu notikt izraudos, u n tad ir labāk.

vakar saskrēja asaras acīs dēļ skumjās dziesmas, un dēļ attiecībām.. bet tas neskaitas.
kārtīgi.. laikam 2. novembrī..

Šodien. Sakarā ar suni.

Vakar. Esmu ļoti emocionāla un bieži raudu par reāliem sīkumiem.

Noteikti izklausiisies smiekliigi ,tacu es tiesaam saaku raudaat tirdzinaa,kad atcereejos, kaa mani nosauca viena Cosmo meitene vienaa diskusijaa.Tas bija tik diivaini...staigaaju, staigaaju - peeksni atcereejos un palika tik saapiigi...!Laikam neko tamliidziigu par sevi nebiju dzirdeejusi veselu muuziibu-loti aizkeera

Stulbi jau prasiit, bet par ko ir runa? Man liekas,ka Emanuelli neviens neaiztiek un rupji nelamaa.

Vakar, deļ stiprām fiziskām sāpēm un tas ir gandrīz katru otro, trešo dienu.
Lai arī cik ļoti censtos sakārtot visas problēmas un veselību, nekas nesanāk, tāda sajūta itkā būtu nolādēta. Tpc esmu no tām, kas bieži raud.

Interesanti, ka šī diskusija ir tieši šodien. Ilgu laiku nebiju raudājusi, bet šodien - asaras bira, tiesa neilgi, bet tomēr. Ak, kaut kāds melnais posms šobrīd.

Kaut kad nesen. Parasti strīdos uzvelkos un tad sanāk arī paraudāt.

Čāč, man aizdoma , ka runa ir par to spermas diskusiju. Tur diez gan augstos tońos gāja vałā...

turpinot beztemu-shodien un par sasodito dzivi :D bet nu tagad atkal esmu zirgaa :D un laimiga :)

linku uz spermas diskusiju, lūdzu :D

šodien, saistībā ar savu draugu.

Aptuveni pirms mēneša, skatoties "Mārlijs un es".

Esmu emocionāla, ļoti pat. raudu bieži, pašai negribot, bet nu tā tas sanāk. Bet tagad ir tas retais moments kad kādu laiciņu neesmu raudājusi. Iespējams, tas bija pagājušo gadu, tad, kad uznāk "gruzīgais". Bet prieciņš aptvert to, ka var arī neraudāt. :D

Mari-tad man skaidrs,kas tas par uzbraucienu.:D

Kaut kā neatceros, kad pēdējo reizi raudāju... Nu zinu tikai, ka lasot par Zolitūdes traģēdiju dažas asaras nobira gan... Bet tā riktīgi raudājusi neesmu jau ļoti sen.

Svētdien.
Gan tāpēc, ka draugs aizbrauca, gan tāpēc, ka man bija paredzēta ļoti stresaina 1diena un 2diena, un man likās, ka es vnk tās divas dienas neizturēšu. Biju tā pārstresojusies un izdomājusi tik daudz briesmīgu scenāriju, ka sāku tiem ticēt un vnk parāva uz emocijām.

Šodien, pat apraudājos uz ielas - par to muļķīgo lietu, ko sauc par mīlestību.

Aizvakar, par to, kāda ir dzīve:(