Kad Jūs pēdējo reizi...

Asaras nobira vakar, kad skatījos kaut kādu tv šovu kur māte ar meitu satuvojās :D

Bet tā ritīgi, kad draugs uztaisīja kārtējo histērisko scēnu, pusnakti raudāju :D nu jau pierdodu un neņemu pierē, tapēc īsti pat neatceros :D

Pirms divām nedēļām raudāju par savu vismīļāko un labāko draudzeni. Lai gan attiecības mums vairs nav tādas, kadas bija, jo viņa pārvācās uz citu pilsētu, tomēr man viņa ir un paliks vismīļākā. :) Padomāju un sapratu, ka ne arvienu man nav bijušas tādas attiecības, kā ar viņu :) Nu jā, es tik dziļi par to visu aizdomajos, ka neizturēju un raudāt sāku.

Un šorīt arī kas līdzīgs bija - riktīgi iedziļinājos domās par savu tēti, un atjēdzos, ka tūlīt raudzāt sākšu, bet novaldījos.

Pirmā janvāra naktī.
Par to cik dzīve ir netaisna, par ģimenes tuvu draugu, kuram notika liela nelaime.
Parasti man tieši naktīs nāk raudiens, tad kārtīgi izraudos un rīta pamostos aizpampusi, bet toties kkā vieglāk sirdij paliek. Lai gan pat tagad atceroties par draugu sasaras sariešas acīs.

Sesijas laikā, naktī pirms eksāmena kaut kad pagājušajā nedēļā. Tagad pašai par to smiekli nāk. :D

raudāju tā pamatīgi pirms nedēļas,pusotras, kad dzīvnieciņam, ar kuru pavadīju pusi savu mūžu, bija jāpamet šī pasaule.

Noteikti izklausiisies smiekliigi ,tacu es tiesaam saaku raudaat tirdzinaa,kad atcereejos, kaa mani nosauca viena Cosmo meitene vienaa diskusijaa.Tas bija tik diivaini...staigaaju, staigaaju - peeksni atcereejos un palika tik saapiigi...!Laikam neko tamliidziigu par sevi nebiju dzirdeejusi veselu muuziibu-loti aizkeera.

Par Zolitūdes traģēdiju apraudājos, jo tur ģimenes draugs gāja bojā. Un kaut kā tas viss kopā- vairākas dienas pēc kartas sēdēt pie TV un klausīties ziņas par arvien jauniem upuriem.
Bet tā vispār neesmu pinkšķīga, raudu reti, ļooooti reti. Man var asaras sariesties acīs, bet es viņas ātri noriju un ieslēdzu savu poker face. Man riebjas raudāt.

Emmanuelle, neņem pie sirds tik ļoti, tādi cilvēki nav tavu asaru un domu vērti;)
Es esmu ārkārtīgi emocionāla, varu apraudāties, ne pilnā balsī kaukt, katru dienu. Tāda nu es esmu.
Jā, par Zolitūdes traģēdiju raudāju, sēžot autobusā, nevarēju noturēties.

vakar-pēc laba O :D asaras pašas sariesās...aiz laimes :D

Emmanuelle,

jebkurš, kas interneta vidē atļaujas un ne tikai rupjības vai iedomājas būt taisnības nesējs un pareizības noteicējs ir ne pārāk nopietni uztverams ;)

Šodien, dzīve pēdējā laikā ir nenormāli sarežģīta. Asaras birst līdzko ar kādu par to aprunājos.

Peedeejaa laikaa raudu aiz noguruma. Bet taaa pamatiigi noraudaajos decembra saakumaa - saapji deelj.

Pavisam nesen, dēļ problēmām attiecībās.

Mademoiselle-es visu laiku cereeju ,ka sii meitene man atvainosies privaati.Es pat biju paarsteigta,cik daudz veestules peec tam saneemu ar tekstu,ka visas meitenes nav taadas Latvijaa...!
Es jau to saprotu ar veselo sapraatu....Laikam par ilgu buuts Cosmo.

Emmanuelle, tajā situācijā noteikti ne Tev raudāt! :)

Es diezgan bieži apraudos, pēdējo reizi raudāju savā dzimšanas dienā. Un bāc, katru gadu raudu tieši dzimšanas dienā. :D

vakar-pēc laba O asaras pašas sariesās...aiz laimes

Oho! :D :D

oktobrii, laikam..

Cosmo riebekles ir arii mani saraudinaajushas paaris reizes :)
Es piedodu visu, bet ar tiem cilvekiem kontakteeties neveelos un izliekos neredzam.

pagājušajā nedēļā par to, ka būs grūts eksāmens un nenolikšu, bet beigās noliku un viss bij kārtībā. :)

Jaunā gada naktī.
Bija sakrājies tik daudz un dažas lietas to tikai padziļināja.