Glāzi konjaka vai brendija vīrs iedzer teju katru vakaru. Es viņam pievienojos, dažkārt aizstājot tos ar sauso vīnu, retāk alu. Mēs nepiedzeramies, nepārsniedzam vienu, divas devas. Katru darbdienas rītu taisam rīta rosmi un 40-80 cl 40% alkohola tam nereozi nav traucējos. Apmēram 2 mēnesī satiekamies ar draugiem un atļaujam sev vairāk. Svarīgi ir tas, ka cilvēks nedegradējas tajos mirkļos, kad ir iedzēris. Sabiedrība un bieži vien puišu draudzenes gaida, ka iedzēris puisis kardināli nemainīsies. Ja skaidrā viņš ir pakļāvīgs kā suņuks, tad, skaidrs, ka viņai nepatiks, ja viņš sāks 'rādīt raksturu' ieņēmis dūšu šķidrā veidā (iedzēris). Kamēr alkohols netraucē cilvēka darbam, izaugsmei, viņa sociālajai lomai un dzīvei vispār (tajā skaitā, neatstāj pēdas viņa veselībā) es neredzu objektīvus iemeslus, lai nosodītu alkohola lietošanu. Ir tādi cilvēki, kurus alkohols atraisa un stimulē jaunu sinapšu veidošanos smadzenēs. Kā spilgtu piemēru tam varu pieminēt, tiesa gan, nu jau nelaiķi, seru Kristoferu Hičensu. Vairāk tādus dzērājus kā Hičenss kā tādus nedzērājus kā Bin Ladens :)