Īpašais

134

Reģ: 12.05.2009

Vai jums ir tas viens cilvēks (šajā gadījumā attiecināts kā vīrietis) no pagātnes vai pat bērnības - rotaļu biedrs, klasesbiedrs, kolēģis, kaimiņš utml.-, kuru zemapziņā vienmēr uzskatīsiet par īpašu? Pat tad, ja jau gredzens rokā, ģimene un bērni, šī cilvēka zvani, klātbūtne vai pat tikai domas par viņu liks sirdij mazliet notrīcēt kā toreiz bērnībā vai pagātnē? Nē, ne jau ar mērķi savaldzināt vai iekarot, un pašai savu ģimeni/attiecības jaukt. Bet tikai tā, ka zināt, ka vienmēr šim cilvēkam kaut kur dziļi,dziļi zemapziņā būs īpaša vieta, pat zinot, ka likteņi katram uz savu pusi aizgājuši...

20.01.2014 21:30 |

winglet

900

Reģ: 19.01.2014

tā nevajadzētu būt ka sirds ietrīsas, jo satiekot īpašo un vienīgo visi iepriekšējie īpašie un vienīgie kļūst vienaldzīgi

20.01.2014 21:33 |

Estere_

1431

Reģ: 04.04.2012

Jā- ir tāds... Pat vairāki. Sīkāk gan neko neatklāšu

20.01.2014 21:34 |

BezAlibi

212

Reģ: 12.11.2013

Ir gan, jā.:)

20.01.2014 21:35 |

beem

359

Reģ: 25.09.2013

nevarētu viņu nosaukt par īpašu, bet ir tā, ka sirds mazliet notrīc no domām,satikšanos. Tā ir bērnības (gadi 12) "mīlestība". stāsts diezgan interesants, turpinājās līdz pat vidusskolas beigšanai un nesen atkal uzradās tas cilvēks,dabūja manu nr,zvanīja... tagad esmu attiecībās, bet tik un tā dažreiz atceros to cilvēku (kurš uzradās gandrīz pēc 4 gadiem). nezinu kas tas ir, kas būs... bet pašai ne īpaši tā sajūta, ka dažreiz viņš parādās manās domās.

20.01.2014 21:37 |

Zhanna

499

Reģ: 09.09.2013

Pamatskolas simpatiju satiekot nosarkstu ka maza meitene.

20.01.2014 21:43 |

Milla

1972

Reģ: 06.11.2013

Nē, nav un nebūs :D Neesmu nevienu tādu vēl satikusi, lai uzskatītu viņu par TIK īpašu.

20.01.2014 21:45 |

Helele*

1660

Reģ: 27.10.2010

Jā. Pirmais puisis, ar kuru bija attiecības, vienmēr priekš manis būs īpašs.

20.01.2014 21:45 |

mistalee

2804

Reģ: 07.10.2012

Jā - pirmais nopietnais draugs. Attiecību laikā es ļoti daudz ko sapratu par sevi un attiecībām vispār. Viņš man daudz ko iemācīja, pats to varbūt pat nenojaušot.

20.01.2014 22:12 |

kuuuuka

1908

Reģ: 23.04.2011

Ir. Lai gan tieši viņš ir tas, kurš man ir sagādājis bezgala pozitīvus brīžus, lai pēc tam sāpinātu ļoti, ļoti, vienalga uzskatu viņu par vienu svarīgākajiem cilvēkiem manā dzīvē.

20.01.2014 22:16 |

success

258

Reģ: 30.05.2012

Es esmu BaCk īpašais! Tas ir mūsu mazais noslēpumiņš!

20.01.2014 22:23 |

burtiņš

Reģ: 13.10.2013

Ir tāds cilvēks, jā- mana pirmā mīlestība. Nekas mums tur īsti nesanāca (iespējams, ka pat manas vainas dēļ) bet ieraugot viņu sirds katru reizi mazliet salecas, un pašai tas liekas muļķīgi, bet neko padarīt sev nevaru.

20.01.2014 22:24 |

Angarada

Reģ: 13.02.2013

Man ir, līdzīgi kā Lola- arī man mans īpašais sniedza bezgala daudz laimes brīžus, lai beigās sāpinātu. Kad tikšu tam pāri, domāju, atcerēšos viņu tikai ar labu.

20.01.2014 22:26 |

Persephon

9202

Reģ: 13.03.2011

nav, bet ļoti bieži sapņos redzu vienu puisi - pamatskolas klasesbiedru, kurš man nu dikti patika un zinu, ka es viņam arī, bet nekas starp mums nekad nav bijis, tagad arī satikt nākas nu ļoti reti un par viņu ikdienā vispār nedomāju, bet sapņos redzu nu katru mēnesi, ja ne biežāk, parasti mēs kopā daram kaut ko foršu, nu viss liecina par to, ka esam kopā, un ikreiz pamostoties man ir tāda aaaaaaah (l) sajūtiņa :)

20.01.2014 22:31 |

zeltagabalins

Reģ: 29.01.2009

Pašai besī, bet ir viens puisis, kur satiekot joprojām sažņaudzas sirds. A ja vēl esmu iedzērusi, tad vēl emocionālāk tveru :)
Laikam "īpašs", jo tas tāds Nepabeigtais stāsts..

20.01.2014 22:34 |

meksikanka

11330

Reģ: 17.04.2012

Diemžēl jā!

20.01.2014 22:43 |

Elizabete.

4628

Reģ: 06.07.2013

Jā. Mans visādā ziņā pirmais, ko arī augstu vērtēju kā draugu un cilvēku. Tās gan nav īsti romantiskas jūtas, bet man viņš vienmēr būs īpašs.

20.01.2014 22:47 |

harmless_

2797

Reģ: 16.09.2013

Eh, ir gan.

20.01.2014 22:50 |

hortenzija

134

Reģ: 12.05.2009

Ārprāc, meitenes, tas ir reizē tik skaisti un skumji vienlaikus. Šķiet, ka daudzas var identificēties ar šiem `nepabeigtajiem stāstiem` vai arī par abpusējo simpātiju (mīlestības?) noklusēšanu. Tas vienmēr šķitis tik sentimentāli skaisti, ka gandrīz katrā bērnībā, katrā pamatskolā ir tas viens īpašais cilvēks, kuram palika kaut kas nepateikts....

20.01.2014 22:54 |