Tu pati ar kādu sportu nodarbojies vai vismaz vari iedomāties sevi to darām?
Ja tu domā, ka viņam ar tevi būs apnicīgi ņemties, kam es vispār nepiekrītu,un tev kauns viņa priekšā nemācēt, tad sāc pati par sevi. Varbūt atrodi kādu otru ņuņņu, lai varat tizloties kopā:)
Es vienmēr esmu bijusi labā formā, jo daudz dejoju, bet tādos sporta veidos ar bumbām, ūdeņiem, sniegu utt. arī biju diezgan tizla, bumbiņas mešanā skolā vispār līdz sekmībai netiku.
Bet pienāca brīdis, kad pašai apnika, pielauzu draudzeni un aizgājām uz lielo 50 m baseinu. Gandrīz noslīku, pirmajā reizēs nevarēju tikt līdz otram galam, bija kauns no visiem,domāju-vairs nekad, ja tikšu ārā dzīva. Bet turpināju iet, iemācījos pabāzt galvu zem ūdens, kā kustēties un tagad esmu atkarīgā.
Arī ar volejbolu droši vien līdzīgi kā tev pagaidām-serves uz visām pusēm, tikai ne tur, kur vajag, smiltis acīs un vispār čau. Bet neforši tā vienmēr pludmalē palikt maliņā, tad nu ar to pašu draudzeni sameklējām meiteņu grupu, kas pa vakariem brīvā atmosfērā trenējas skolas sporta zālē, jau pēc mēneša bumbas sāka lidot tur, kur es gribēju, zilumi no rokam nogāja un dibens beidza sāpēt. Nekļuvu protams par nez kādu profiņu, bet pilnīga izgāšanās arī vairs neesmu.
Un to pašu draudzeni viņas sportiskais čalis tagad māca kaitot, un neizskatās, ka puisi tas jebkā apgrūtina.
Ko es ar šo gribēju teikt-ir cilvēki, kam nav viss tas sportiskais asinīs, bet sevi var attīstīt, ja tas ir tas, ko tu tiešām vēlies.