Māsas un brāļi

Tagad, kad visi izauguši, gribētu kādu baru ar māsām un brāļiem, jo vairs jau nekas nav jādala. :D

Ir vecaaks braalis. Kaadreiz pleesaamies kaa suns ar kakji, bet tagad ljoti labi satiekam un pat tuseejam kopaa.

Man ir mazāka māsa un brālis, dievinu viņus,nekas cits tā neuzlabo garastāvokli kā viņi :))

Ir gadījies,kad padomāju, kaut būtu vienīgais bērns, bet tas ir ļoti reti, kādas 2x varbūt pa visu laiku, kopš mani brīnumiņi piedzimuši (l)

Man ir 2 vecāki brāļi,attiecības labas. Agrāk vēlējos māsu un pat dvīņu māsu,tagad saprotu,ka nafig tās māsas nevajag ar brāļiem foršāk :D

Man ir viens brālis. Ar viņu attiecības ir sarežģītas. Mēs esam katrs ar saviem dzīves uzskatiem,mērķiem. Bet tāpat viņš ir mans brālis un vēlu viņam tikai labu :)
Varbūt gribētu sev tagad vēl māsu,kas būtu ar manu vienādā vecuma kategorijā, jo ar brāli ir 10gadu starpība.

Man ir 2 brāļi un 1 māsa. Attiecības labas. Viņi visi diezgan jaunāki par mani, tā, ka nevar būt savādāk. :)
Es būtu gribējusi, lai man ar viņiem mazāka gadu starpība. Bērnībā savādāk bija garlaicīgi vienai.

Vienīgais bērns ģimenē nevēlētos būt. :)

o kāds domu spēks-pirms minūtes tieši iedomājos par māsu un nodomāju, cik labi, ka ir.
Man ir viena jaunāka māsa, attiecības mums labas.
Kaut kad senāk baigi gribēju, lai man būtu bijis vecāks brālis.

Man nekad ne ar vienu draudzeni nebūs, kā ar māsu.

Esmu vienīga ģimenē, tāpēc, un esmu tāda egoiste, kas domā tikai par sevi. :)

Man ir brālis. Agrāk, kad sīkāki bijām, bieži kašķējāmies, kāvāmies, dalījām teritoriju, kā ne kā, abi lauvas pēc horoskopa. Vecākiem nebija viegli... :)
Tagad ir labas attiecības, vienmēr paļaujamies viens uz otru, reizēm tusējam kopā, reizēm pastrīdamies, reizēm naktī zvanam un sakam "atved mani mājās" (:D) u.t.t.
Lkm negribētu, lai man ir daudz brāļu un māsu :)

man ir jaunāks brālis. visu mūžu gribēju būt vienīgais bērns :D jo vienmēr esam kasījušies, strīdējušies un plēsušies, tikai tagad tas jau ir tādā prikolu un smieklu līmenī. tāpat zinu, ka viens otru no visa kā izručīsim un varam paļauties. tā reāli vienīgais bērns negribētu būt. vairāk māsas/brāļus arī negribētu.

Es priecājos, ka neesmu uzaugusi kā vienīgais bērns ģimenē, un, kad veidošu savu ģimeni, parūpēšos arī par to, jo tas nes lielu lomu dzīvē, vismaz manuprāt.. Bet tas kā kuram. Man ir brālis, viss forši.

Es esmu vienīgais bērns ģimenē.Esmu izlutināta,pat ļoti,bet nu tagad,kad pati pelnu un pērku pati sev visu,tad arī pie visa ir jāpiedomā,nevis kad varēju uzsvilpt un man pienes visu uz paplātes :D
Gribētu es sev māsu vai brāli,bet nu mana vecuma,bet tagad jau tas vairs nav iespējams :)

Negribētu, lai man būtu māsa vai brālis, nekad mūžā. Un tagad arī zinu ka nebūs, jo jau pa vēlu. Hah.

Esmu vienīgais bērns ģimenē. Tizli, ka nekad nebūšu tante.. Vispār gribētos, lai būtu bijusi lielāka ģimene. Nu neko. Noteikti esmu arī daudz ko ieguvusi no šīs situācijas.
Puisis arī ir vienīgais bērns- tā nu mēs te dzīvojam :)

O, jā. Es arī kādreiz gribēju vecāku brāli, likās,ka baigi forši būtu :D

+ Arī esmu izlutināta pat ļoti. ;)

Nekad negribētu , kur nu vēl vecāku brāli, phē.

Rolencija , ar to nav jālielās, vienreiz pateici, pietika! :)

Man ir trīs brāļi, esmu jaunākā. Attiecības ar visiem labas, ļoti rūpējas un sargā mani.